Jānis Āboliņš - pirmā maksātnespējīgā privātpersona

jūlijā. Tad Maksātnespējas likumam, kurš atzina, ka ne tikai uzņēmumi, bet arī privātpersonas mēdz nonākt bankrota priekšvakarā, bija apritējuši nepilni septiņi mēneši. Likuma mērķis — ļaut cilvēkam, kurš par parādnieku nav kļuvis rupjas paša neizdarības dēļ, izķepuroties no parādiem, nezaudējot visu savu mantu. Atšķirība starp maksātnespējas procesu un vienkāršu atzīšanos kreditoriem savā nespējā atmaksāt naudu ir šāda. Pirmajā gadījumā procesu regulē parādnieks un atmaksā parādus pēc noteikta plāna, pats pārdod savus īpašumus, vienojoties ar pircēju, otrajā — to visu nosaka un paveic kreditors. Turklāt maksātnespējas gadījumā jāatmaksā tikai aizņēmums bez soda procentiem un banka vai cits kreditors nevar turpināt piedzīt no viņa naudu arī tad, kad visi īpašumi ir pārdoti, piemēram, atskaitot noteiktu summu no algas. Savukārt maksātnespējas procesā tiek izveidots plāns pat septiņiem gadiem, kuros cilvēks pakāpeniski atdot parādus kreditoriem, sev atstājot tikai izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus un lietas. Praksē tas nozīmē, ka nedrīkst pirkt neko dārgāku par valstī noteikto minimālo mēnešalgu (šobrīd 160 latu). "Ja salūzīs ledusskapis, vienīgā iespēja ir palūgt kādam radiniekam, lai uzdāvina," smejas Jānis. Banku attieksme mainās Jāņa īpašumu vērtība pēc pašreizējām tirgus cenām ir 1,4 miljoni latu, bet parādsaistības — 800 tūkstošu latu, kas viņam jāatdod kopā deviņiem kreditoriem: divām privātpersonām un septiņām bankām. Naudu uzņēmējs aizņēmies vairāku nekustamo īpašumu iegādei, tajā skaitā zemesgabaliem, ko pēc sadalīšanas bija iecerēts pārdot. Taču par šķērsli darījumiem kļuva Salaspils dome, kas gandrīz trīs gadus esot vilcinājusies ar detaļplānojuma izstrādi (lēmums gaidāms šodien), tāpēc Jānim piederošo zemesgabalu pārdot nebija iespējams. Sekoja vēl vairākas līdzīgas situācijas, taču "pēdējais piliens", kas lika Jānim izšķirties par labu maksātnespējas procesam, bija viena no Jāņa kreditoriem — SEB bankas — aizliegums pārdot vienu no uzņēmēja īpašumiem, jo viņš par to nebija vienojies ar banku. Jānis savu atbildību notikušajā nenoliedz, bet uzskata, ka banka līdz pēdējam brīdim neaptvēra situācijas nopietnību, jo arī iepriekš kredītiestādes nepietiekami rūpīgi izvērtēja aizņēmēju rocību. "Pirms diviem gadiem kredīti taču tika doti pat bez pirmās iemaksas, jo bankas zināja, ka no kredītņēmēja varēs piedzīt ne tikai īpašumus, bet vēl visu mūžu atskaitīt no algas. Bankas ne ar ko neriskēja. Tagad bankas jau sāk domāt, dot kredītu vai ne," saka Jānis. Šobrīd mainījusies arī banku attieksme pret citiem klientiem, kas piemin maksātnespēju — ja agrāk to neuztvēra kā nopietnu simptomu, tad pēc šī tiesas lēmuma bankas vairāk strādā pie tā, lai atvieglotu parāda atdošanas nosacījumus, stāsta Jānis. Viens no Jāņa kreditoriem — Parex banka — pārmaiņas, ko radīs tolaik vēl neesošais Maksātnespējas likums, apzināja jau pirms diviem gadiem, kad noslēgtajā kredīta līgumā paredzēja — ja klients iesniegs maksātnespējas pieteikumu, līgums tiks lauzts un saistības izšķirtas šķīrējtiesā. Taču tagad, kad tiesa Jāni ir atzinusi par maksātnespējīgu, visas saistības tiek risinātas šajā procesā, nevis šķīrējtiesā. Dārgs un ilgs process Procesa gaitā Jānis apzinājis arī vairākas Maksātnespējas likuma nepilnības. Piemēram, viņaprāt, vajadzētu atvieglot parādnieka īpašumu pārdošanas nosacījumus laikā, kamēr tiesa izskata maksātnespējas pieteikumu, jo katra nokavēta iespēja tikai palielina parādu spriedzi. Taču daudz būtiskāks procesa trūkums pēc Jāņa un arī dažādu ekspertu domām ir augstās izmaksas — procesa sākšanas brīdī maksātnespējas administratoram jāsamaksā piecas minimālās mēnešalgas (šobrīd 800 latu) mēnesī, vēlāk trīs mēnešalgas (480 latu) mēnesī un procenti no pārdotajiem īpašumiem. Kopumā pēc plāna administratoram septiņos gados Jānis samaksās 220 tūkstošus latu. Ja īpašumu pārdošana noritēs pēc veiksmīgākā scenārija, process var beigties arī ātrāk, un tad izmaksas būs zemākas. Tomēr šādas izmaksas nozīmē, ka maksātnespējas procesu nevar sākt cilvēks, kurš jau atrodas uz bankrota robežas, jo viņš nespēs to apmaksāt. Uzņēmēja maksātnespējas administratore Anita Jukēvica klientu Jāni Āboliņu ieguva rindas kārtībā un ar sadarbību ir apmierināta. Arī pieredzes trūkums radīt precedentu netraucēja, jo procesā visi vadījušies precīzi pēc likuma, stāsta A.Jukēvica. Taču atzīst — grūtākais ir vēl priekšā un, ja klients saistības nepildīs, tiesas lēmums tiks atcelts, un visas parādsaistības — atjaunotas pilnā apmērā. Arī banku pārstāvji stāsta — lai gan Jāņa Āboliņa gadījums parādījis, ka likums funkcionē arī praksē, tomēr tas demonstrējis arī to, cik process ir ilgs un dārgs, tādējādi ne vienmēr izdevīgs abām pusēm, atzīst Swedbank Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. Līdzīgu viedokli pauž arī SEB bankas viceprezidents Kazimirs Šļakota, kurš prognozē — pat pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, dārdzības un sarežģītības dēļ privātpersonu maksātnespējas tomēr paliks retas parādības. Pietiks diplomdarbam Uzkrātā pieredze padarījusi Jāni arī par iecienītu padomdevēju pazīstamiem un pilnīgi svešiem cilvēkiem — īpaši pēc pēdējās tiesas sēdes daudzi nākuši ar lūgumiem paskaidrot un palīdzēt saprast procesa nianses, stāsta Jānis. Jautājumi ir ļoti saprotami, viņš atzīst, jo cilvēkam bez juridiskām zināšanām ar to ir grūti tikt galā. "Ja man nebūtu jurista izglītības, es nespētu to izdarīt," viņš saka, uzsverot vēl vienu apstākli, kas ierobežo iespējas izmantot maksātnespējas procesa priekšrocības. No jauniegūtās pieredzes Jānim nākusi arī vēl kāda paliekoša pārliecība — "ja viss beigsies labi, es kredītus mūžā vairs neņemšu, vismaz šajā valstī ne". Toties, ja Jānis izvēlēsies savu topošo diplomdarbu universitātē rakstīt par šo tēmu, materiālu viņam jau savākts vairāk nekā pietiekami.