"Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts, zaudējumu un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kā arī ļaudīm reģionos, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie," teikts paziņojumā. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās esot tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Krājbanka.
"Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Krājbankas kontos klāt netiek, nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā..." traģisko situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova.
Cilvēki lūdzot preces „uz krīta”,meklējot iespēju caur mūsu AIBE veikaliem veikt maksājumus. Bet šobrīd tas nav iespējams, jo tad jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiekot tik ātri.
AIBE atgādina, ka laukos, kur „Krājbankas” bankomāti un klientu apkalpošanas centri ir vienīgie, bloķēta piekļuve saviem līdzekļiem arī citu banku klientiem. Zaudējumu mazajiem lauku veikaliņiem radījis arī fakts, ka tie, kuriem ir konti citās bankās, dodas uz lielajām pilsētām un iepērkas tur.
„Nauda mums iesaldēta bankā, daudziem darbiniekiem arī algas tiek maksātas turpat... Nestrādā arī termināli. Tagad, protams, esam atvēruši kontu cita bankā, bet, kamēr uzstādīs jaunus karšu terminālus, paies laiks. Tikmēr ciešam zaudējumus un neērtības,” teic veikala Nobels īpašniece Irina Artjomova. "Nevarējām veikt norēķinus ar piegādātājiem, it kā jau viņi saprot situāciju, bet preci nedod... Tirgojam pagaidām to, kas ir. Tā kā Krājbankas termināli nestrādā, cilvēki iepērkas mazāk,” situāciju raksturo firmas grāmatvede Svetlana Lavrenova.
"Arī mums palika iesaldēti līdzekļi bankā. Veikalā nebija neviena cilvēka, jo visiem Kalnciemā ir Krājbankas kartes, bet mums – šīs bankas termināli. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka to pašu vienīgo bankomātu pirms nedēļām trim apzaga un demontēja, līdz ar to pat naudu, tos 50 latus, izņemt nebija iespējams. Pēc tam, par laimi, vietējā minibankā darbinieks izsniedza naudu pie lodziņa,” stāsta Oniks īpašnieks Raimonds Luka-Indāns.
"Tagad vismaz varam redzēt, kas notiek kontā, bet pirmās dienas bijām pilnīgā neziņā, jo caur termināli nauda joprojām „gāja”, bet cik, kas un kā – nebija ne jausmas. Tagad daudz vairāk ļaužu norēķinās skaidrā naudā, un man tā kaut kā jānogādā uz 40 attālo Ventspili, ko katru dienu nevar izdarīt, bet maksājumi taču jāveic! Bija cilvēki, kas skaitīja pēdējos santīmus un lūdza dot to, kas par to sanāk. Daži bija tādā izmisumā, ka lūdza iedot pārtiku uz parāda,” stāsta Ugālē esošā AIBES veikala Ebro īpašniece Sandra Akmeņlauka.