Pēc viņas norādītā, kopš valsts pārņēma "Parex banku", ir veikts vērienīgs darbs izdevumu optimizācijā. "2009.gadā būtiski samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā: par 41% samazinātas personāla atalgojuma izmaksas, komandējumu izdevumi samazināti par 91%, reklāmas, mārketinga un reprezentācijas izdevumi par 77%, transporta izdevumi par 65%, kancelejas izdevumi par 58% un sakaru izdevumi par 31%, kopumā ietaupot 32 miljonus latu, salīdzinot ar 2008. gadu," informēja Saleniece.
LTV raidījums "De facto", atsaucoties uz informāciju no kādas personas, kuras rīcībā varētu būt datu kopijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), svētdienas vakarā vēstīja, ka "Parex bankas" augstākā līmeņa vadītājiem pērn algas samazinātas mazāk nekā citiem.
Iegūtie dati, visticamāk, ir par "Parex bankas" darbinieku algām 2009.gadā. Tie apliecina, ka bankas atalgojums pērn samazināts par aptuveni 37%, kas saskan ar bankas iepriekš pausto. Tomēr atsevišķām bankas amatpersonām, iespējams, no tik liela ienākumu samazinājuma izdevies izvairīties- piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis gada sākumā mēnesī saņēmis 12 tūkstošu latu, bet decembrī viņa alga sarukusi vien par 26%, norādīja raidījums.
No datiem secināms, ka, visticamāk, zemāka līmeņa vadītājiem ienākumi sarukuši vairāk- aptuveni uz pusi. "De facto" gan atzīmēja, ka no datiem nav zināms, vai "Parex bankas" darbinieki 2009.gadā saņēmuši prēmijas.
Ja dati ir patiesi, tie apliecina pērn publiskoto informāciju, ka bankas vadība mēnesī saņem 10-12 tūkstošus latu, savukārt no bankas aizgājušie baņķieri, kas saistīti ar iepriekšējiem bankas īpašniekiem, kompensācijās saņēmuši vairāk nekā 100 tūkstošus latu- kāds bijušais "Parex bankas" valdes loceklis aizejot saņēmis 211 tūkstošus latu, bet citi- 118, 108 un 78 tūkstošus latu, informēja "De facto.
Publicētajā sarakstā kopumā ir ziņas par 2467 bankas darbiniekiem. Janvārī trīs darbinieki, kas sarakstā nodēvēti par bijušajiem viceprezidentiem, saņēmuši attiecīgi 195 tūkstošus latu, 177,8 tūkstošu latu un 60,2 tūkstošus latu. Šie darbinieki turpmākos mēnešos sarakstā neparādās.
Gandrīz 20, iespējams, "Parex bankas" darbinieki janvārī algās saņēmuši no 10 līdz 19 tūkstošiem latu, bet aptuveni 70 darbinieki saņēmuši četrus līdz deviņus tūkstošus latu mēnesī. No viena līdz četriem tūkstošiem latu saņēmuši nedaudz mazāk kā 600 bankas darbinieki, liecina publicētais saraksts.
Savukārt pagājušā gada decembrī lielāko algu saņēmis bijušais viceprezidents- 41,4 tūkstošus latu, bet trīs valdes locekļi saņēmuši attiecīgi 7,2 tūkstošu latu, 7,4 tūkstošus latu un 8,8 tūkstošus latu.
Ja informācija ir patiesa, tad 2009.gada janvārī "Parex banka", iespējams, kopumā algās izmaksājusi 3,06 miljonus latu, bet decembrī summa sarukusi par 44,5%- līdz 1,7 miljoniem latu. Gadā kopumā bankas darbiniekiem algās izmaksāti 25,88 miljoni latu.
Latvijas otra lielākā banka "Parex banka" 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, bet 3.decembrī nolēma pārņemt gandrīz 85% bankas akciju.
Patlaban bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, bet pārējās akcijas pieder mazākuma akcionāriem.