Viņš skaidro, ka zaudējumi ir saistīti ar trim apstākļiem - pirmie ir objektīvie apstākļi, piemēram, degvielas cenu izmaiņas un pietiekami stiprā konkurence reģionā, kas neļāva pietiekami palielināt biļešu cenas.
Otrā grupa ir saistīta ar gatavošanos lidsabiedrības flotes samazināšanai - tika atlaisti darbinieki un maksātas kompensācijas. Bija ar ražošanu nesaistīti izdevumi, lidmašīnas nododot atpakaļ iznomātājiem.
"Trešā zaudējumu grupa ir radīta airBaltic sāgas rezultātā," skaidro Linkaits. "[toreizējā ekonomikas ministra Arta] Kampara paziņojums par kompānijas maksātnespēju radīja papildu spiedienu uz aviokompāniju. Piegādātāji prasīja pāriet no pēcapmaksas uz priekšapmaksu, kas arī radīja pietiekami lielus zaudējumus," norāda eksperts.
Viņš gan akcentē, ka gribētos dzirdēt arī precīzāku skaidrojumu no uzņēmuma vadības par zaudējumu iemesliem.
Kā ziņots, airBaltic finanšu rezultāti šogad būs ļoti slikti un saskaņā ar pašreizējām aplēsēm zaudējumu apmērs varētu būt 60 miljoni latu, šodien žurnālistiem atzina lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.
Savukārt apgrozījums, pēc viņa vārdiem, varētu palikt iepriekšējā gada līmenī.
Nākamā gada prognozes viņš pagaidām nekomentēja, jo tas vēl nav sācies, taču atzina, ka peļņa nākamgad nav gaidāma. Viņš arī atturējās komentēt, kad airBaltic varētu atgriezties pie peļņas.
Runājot par pasažieru skaita izmaiņām, Gauss teica, ka ar patlaban nodrošināto naudu nākamgad būs iespējams pasažieru skaitu saglabāt iepriekšējā līmenī.
Jau ziņots, ka airBaltic konsolidētie zaudējumi pērn bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpojošās firmas Lursoft informācija.
2009.gadā konsolidētā peļņa bija 6,52 miljoni latu, savukārt apgrozījums 180,6 miljoni latu.
Mātesuzņēmuma airBaltic konsolidētie zaudējumi pērn bijuši 34,2 miljoni latu, savukārt apgrozījums - 202,45 miljoni latu. Gadu iepriekš apgrozījums sasniedza vien 180,6 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi seši miljoni latu.
Mātesuzņēmuma personāla izmaksas pērn samazinājušās no 21,55 miljoniem latu līdz 17,59 miljoniem latu. Procentu maksājumos savukārt samaksāti 3,6 miljoni latu.