Te, protams, nav runa par militārajā industrijā izmantojamiem droniem, kas var lidot lielā augstumā, lai spiegotu, ievāktu informāciju u. tml. Civilajā jomā pamatā figurē mazie droni, kas lido nelielā augstumā, šeit to uzbūvei ir dažādas atšķirības, tāpēc atšķiras arī raksturlielumi un paredzētie mērķi.
Runājot par nedaudz tuvāku nākotni, mazo dronu industrija varētu sasniegt 8,4 miljardus ASV dolāru 2019. gadā, un lielu daļu ienākumu radīs tieši programmas un pakalpojumi, ko nodrošinās droni. Desmitgades beigās nozarē stabili dominēs komercdronu niša ar 5,1 miljardu ASV dolāru – piecreiz lielāka nekā plašpatēriņa dronu niša un 2,3 reizes lielāka nekā militārais segments, teikts ABI Research pētījumā, ko kompānijas ProAct IT rīkotajā konferencē atzīmēja Izraēlas bezpilota iekārtu eksperts un Unmanned System Consulting vadītājs Alons Ungers. ABI Research arī izpētījusi, ka plašpatēriņa dronu pirkumi – kā hobija, izklaides lietas – varētu pieaugt līdz 90 miljoniem 2025. gadā (jeb 4,6 miljardu ASV dolāru apgrozījumam), salīdzinot ar 4,9 miljoniem 2014. gadā. Savukārt komercdronu pirkumi no 80 tūkstošiem pērn varētu sasniegt 2,6 miljonus vienību 2025. gadā, teikts Research and Markets pārskatā. Turklāt pēc desmit gadiem komercdronu pakalpojumu globālā tirgus apgrozījums būs apmēram divas reizes lielāks nekā pašu bezpilota lidaparātu pārdošanas ieņēmumi. Tātad tādi pakalpojumi kā filmēšana, kartēšana u. c., kas pērn ienesa 170 miljonus ASV dolāru, 2025. gadā sasniegs 8,7 miljardus, liecina Tractica aplēses.
Regulējuma grūtības
Ir vairākas valstis, kurās regulējums bezpilota gaisakuģu izmantošanai ir detalizēti izstrādāts, turklāt praksē pierādījies, ka tas darbojas veiksmīgi. Savukārt vairākumā valstu šādu noteikumu vispār nav, tie ir pārāk virspusēji vai novecojuši.
Latvijā novembra beigās ir apstiprināti MK noteikumi, kas attiecas uz bezpilota lidaparātiem. "Regulējums nosaka pamatprasības, kas atbilst "atvērtajai" kategorijai, tomēr neatbildēts paliek jautājums par konkrētām prasībām un procedūrām, kas attieksies uz tiem, kuri vēlēsies saskaņot lidojumus ar paaugstinātu risku," atklāj Latvijas Tālvadības gaisakuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols.
Jāpaskaidro, ka Eiropas līmenī visus lidojumus paredzēts iedalīt trijās kategorijās – atvērtā, specifiskā un sertificētā. Atvērtajā kategorijā nebūs nepieciešamas īpašas atļaujas, kamēr tiks ievēroti visi ierobežojumi, piemēram, aizliegtās lidojumu zonas. Gadījumos, kad radīsies nepieciešamība veikt lidojumus ārpus atvērtajai kategorijai noteiktajām prasībām, būs nepieciešams vērsties attiecīgajās iestādēs, lai saņemtu šādu atļauju. Tā jau būs specifiskā kategorija. Savukārt sertificētajā kategorijā uz bezpilota gaisakuģiem attieksies visi tie paši noteikumi, kas pilotējamā aviācijā.
Atvērtā kategorija attiecas uz hobija līmeni, bet pārējās divas ir tās, kuru regulējums ir nepieciešams komersantiem, lai varētu likumīgi sākt dronu ekspluatāciju savos biznesos. Piemēram, starptautiskā kurjerpasta kompānija DHL jau kādu laiku testē sūtījumu piegādi ar droniem, un vienīgā problēma šobrīd ir ar atbilstošu likumdošanu, kas nav sakārtota. "Nav skaidrs, kur un kā šie bezpilota lidaparāti drīkst lidot, un tas buksē šīs nišas attīstību," teic DHL Latvia biznesa attīstības un kvalitātes vadītāja Linda Liepiņa.
Tiek lēsts, ka visaptveroša Eiropas regula varētu tikt pieņemta ap 2018.–2019. gadu, līdz ar to (protams, atkarībā no valsts) nacionālajā līmenī šis regulējums varētu tikt ieviests ap 2021.–2022. gadu. "Šobrīd pastāv pamatotas bažas, ka, veicot oficiālu lidojumu saskaņošanu, var nākties saskarties ar ilgstošu procesu, kas neatbilst nozares prasībām. Tajā pašā laikā tie, kuri noteikumus klaji pārkāps, faktiski netiks sodīti," skaidro Ozols. Piemēram, nesen drons filmēja svētku salūtu no augšas, pārlidoja pāri prezidenta pilij, kas ir stratēģisks objekts, un tas nav legāli. Vienlaikus nav ne sodu sistēmas, ne resursu, kas atturētu no noteikumu pārkāpšanas.
"Galvenais nozares izaicinājums ir tāds, ka īsti neviens nezina, kur droni atrodas gaisa telpā, līdz ar to tie rada lielus riskus drošībai. Eiropas līmenī tiek domāts par to, ka dronos varētu iestrādāt iekārtas, līdzīgi kā mobilajā tālrunī, kurās ieliek SIM karti, kas pa mobilā operatora interneta tīklu nosūtītu nepieciešamo informāciju, lai to redz gaisa satiksmi kontrolējošās institūcijas," skaidro Drone Technology izpilddirektors Reinis Točelovskis. Otrs izaicinājums ir lidojumu vietas, lai netiktu lidots tur, kur to nedrīkst darīt. Trešais izaicinājums – izglītošana. Tehnoloģijām attīstoties, cilvēkiem ir radusies iespēja bez nekādām priekšzināšanām un izpratnes par drošumu, drošību un privātumu par relatīvi zemām cenām iegādāties un izmantot šīs dronu sistēmas, radot dažādus riskus un apdraudējumus.
Kalkulē izmaksas
Drone Technology testa režīmā pavasarī sadarbojās ar uzņēmumu Tele2, lai apsekotu tā bāzes stacijas un torņus, tomēr telekomunikāciju kompānija nav pieņēmusi lēmumu par dronu izmantošanu. "Dronu izmantošanai ir dažādas priekšrocības, piemēram, tie var piekļūt objektiem vai pacelties gaisā arī vietās, kur cilvēkam tas būtu bīstami vai sarežģīti. Tiesa, droniem ir arī savi trūkumi – to darbību var apgrūtināt koki, ēkas, arī laikapstākļi, piemēram, liels vējš, migla. Tomēr, ņemot vērā dronu tehnoloģiju straujo attīstību, daudzi trūkumi drīz paliks pagātnē," spriež Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.
Skaidrs, ka droni tomēr vēl ir jauna tehnoloģija un, lai to ieviestu, uzņēmumā ir jāmaina daudz iekšējo procedūru, turklāt ir arī ieradums izmantot cilvēku darbu. Lai izmantotu dronu, darbiniekiem ir jābūt pavisam citai pieredzei un iemaņām. Vienlaikus arī tehniskie risinājumi vēl nav tādi, lai nodrošinātu pilnīgi visu vajadzīgo. Te runa ir gan par pašiem droniem, gan programmatūru. Pagaidām droni ar visām papildierīcēm un programmatūru nevar aizstāt visus esošos risinājumus. Bet sūtīt darbā gan cilvēku, gan dronu uzņēmumiem bieži vien nav finansiāli izdevīgi.
Ir izteikts potenciāls
Līdz ar pasaules tendencēm arī Latvijā dronu industrija strauji attīstās, un nav šaubu, ka papildus tiem ražotājiem, kas jau strādā nozarē, ir gan iespējas, gan potenciāls radīt vēl daudzus uzņēmumus šajā jomā, kuriem atradīsies vieta pasaules tirgū. Plašpatēriņa dronu segmentā dominē ķīnieši, kas var saražot daudz un par mazām naudiņām. Mūsu uzņēmēju fokusam jābūt profesionālajai nišai. "Latvijā mēs varam ražot dronus un sistēmas (ar kamerām, programmām utt.) konkrētu klientu specifiskajām vajadzībām. Mēs nekad nevarēsim konkurēt ar Ķīnas kompānijām vai ar jebkuru masveida ražošanu, un ķīnieši savukārt neradīs šos augstas pievienotās vērtības produktus, neliks kopā sistēmas viena klienta vajadzībām. Līdz ar to Ķīnas ražotāji mums sniedz instrumentus, iekārtas, ar kurām mēs to varam panākt un izdarīt. Mēs kombinējam ķīniešu ražojumus ar saviem, paši veicam apmācības. Tāds ir tas mūsu produkts," atklāj Točelovskis. Pagaidām nozari bremzējošais faktors ir likumdošana, tas attiecas uz visu pasauli. Tikko likumdošana tiks sakārtota, tā komercsektorā būs papildu uzrāviens.
Točelovskis apstiprina, ka viņa pārstāvētā uzņēmuma tirgi ir ārzemēs, ne Latvijā, kaut Latvija ir tāds kā eksperimentu lauks, jo šeit ir visvienkāršāk attīstīt spējas un gūt pieredzi. Latvijā ir daudzi ļoti moderni uzņēmumi un sadarbības partneri. Saliekot to visu kopā, var daudz panākt. Pamatdoma ir attīstīt zināšanas šeit un komercializēt tās citos tirgos ar lielāku maksātspēju. "Savā uzņēmumā esam noteikuši mērķus dažādās kategorijās. Veicam fotogrammetriju, 3D uzmērījumus no gaisa. Vēl niša ir lauksaimniecības nozarē, kur ar speciālām multispektrālām kamerām var apsekot lauksaimniecības platības un redzēt, kur ir par maz mēslojuma, kur ir nepietiekami apūdeņota teritorija, kur ir kādas slimības utt. Vēl viens segments, kurā darbojamies, ir kritiskās infrastruktūras apsekošana. Šeit gan pagaidām ir ierobežojums strādāt ārpus tiešās redzamības," skaidro Točelovskis.
Antidronu fenomens
Līdz ar dronu industrijas dinamisko attīstību pēdējā gada pusotra laikā ir parādījies arī antidronu bums. Nelaimes gadījumu skaits, ko izraisa droni, aug ne tikai pasaulē un Eiropā, bet arī Latvijā. Ik pa laikam par tiem var lasīt medijos, tie var radīt arī terorisma draudus – karadarbības zonās teroristi dronus izmantojuši, lai uzmestu spridzekļus. Un šis ir aspekts, ka rada diezgan lielas bažas. Tas ir liels izaicinājums robežkontrolei, ieslodzījuma vietu pārvaldēm utt. Tāpēc paralēli dronu attīstībai notiek arī antidronu sistēmu attīstība, piemēram, dronu atrašanās vietu noteikšana, iespēja neļaut ielidot kādā teritorijā, arī noteikt operatora atrašanās vietu. Piemēram, Drone Technology attīsta arī antidronu sistēmu nišu, strādājot ar industrijas abām pusēm. Tā ir samērā loģiska evolūcija šajā nozarē.