"Tas varētu palīdzēt lidojošu iekārtu izpētei," Hū teica portālam Yahoo! News. "Tas ir svarīgi. Mēs vēlamies panākt, lai autonomie roboti varētu izlidot ārpus iekštelpām."
Atklājums, kā sīkie kukaiņi var izdzīvot pēc tik liela trieciena, rastu pielietojumu gan zinātnē, gan arī medicīnā.
"Lietus viņus netraucē, un viņi nemēģina no tā izvairīties," sacīja Hū. "Tiem ir ļoti vienkārša nervu sistēma. Nav skaidrs, vai viņi vispār saprot, ka līst."
Pētījumā novērots, ka vētras laikā ūdens pilieni uzkrīt odam vidēji ik pēc 25 sekundēm.
"Lietus lāses nolīst desmit reizes ātrāk, nekā lido odi," piebilst zinātnieks. "Kādā brīdī daba nosprieda, ka nespēj radīt neko, kas no tām izvairās."
Taču, ja ods nosēdies uz koka zara vai atrodas tuvu grīdai, ūdens piliens var izrādīties nāvējošs.
Tas nav pirmais mēģinājums izprast, kā insektu uzbūve varētu noderēt robotu tehnoloģijas izveidē. Hū norādīja, ka nesen publicētā pētījumā noskaidrots, ka tarakāni patiesībā nevis vienkārši rāpjas augšup pa sienu, bet gan triecas ar galvu sienā un "palecas" gaisā.
Hū zinātnieku komanda iepriekš pētījusi, kā skudras veido plostus, lai izdzīvotu plūdu laikā. Viņš apgalvoja, ka turpinās pētīt, kā kukaiņu fiziskās īpašības varētu noderēt tālākā zinātniskajā izpētē.