Kremlis par meliem nodēvē Rodčenkova teikto, ka Putins zinājis par dopinga programmu

Jau vēstīts, ka Rodčenkovs Vācijas televīzijas kanāla ARD pirmdien pārraidītajā dokumentālajā filmā norādīja, ka Krievijas dopinga programmas izveidē un uzturēšanā norādījumu nākuši no pašas augšas, no valsts prezidenta Putina.

Tikmēr otrdien uz Rodčenkova izteikumiem reaģēja arī Kremlis, Putina preses sekretāram Dmitrijam Peskovam paziņojot, ka "tie ir kārtējie apmelojumi, kuriem nav neviena pierādījuma".

Rodčenkovs ilgu laiku bija Maskavas Antidopinga aģentūras vadītājs, atzīstoties, ka 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs tieši viņš mainījis sportisti pozitīvās analīzes pret "tīrām" provēm, šajā procesā iesaistoties arī Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem.

"Tikai prezidents var dot tik īpašu rīkojumu Krievijas slepenajam dienestam," Hajo Zepelta veidotajā dokumentālajā filmā norādījis Rodčenkovs piebilstot, ka Putinam par shēmu bija jāzina, jo viņu par to regulāri informējis tā brīža Krievijas Sporta ministrs Vitālijs Mutko.

Rodčenkovs 2016.gadā aizbēga uz ASV, jo baidījās par savu dzīvību, kad pēkšņi bija miruši divi citi Krievijas Antidopinga aģentūras augsti darbinieki. Jau esot ASV, Rodčenkovs vispirms sniedza skandalozu interviju laikrakstam The Times, bet vēlāk kļuva par WADA ziņotāju. Tieši Rodčenkova liecības kļuva par galveno argumentu soda sankcijām pret Krievijas sportu, tostarp 43 Sočos startējušo sportistu diskvalifikācijām uz mūžu no olimpiskajām spēlēm.

Zīmīgi, ka Peskovs otrdien Rodčenkovu nodēvēja par odiozu personu, kurš Krievijā ir izsludināts meklēšanā.

"Jūs zināt, ka Rodčenkova kungs ir izsludināts meklēšanā, pret viņu sākta izmeklēšana. Viņš ir odioza personība, kuram nav viss kārtībā ar likumu. Tāpat viņam ir lielas morāla rakstura problēmas, tāpēc viņa teikto nevar uztvert kā informācijas avotu, kuram varētu uzticēties. Mēs neizprotam, kāpēc tieši Rodčenkovs maniakāli tiek izmantots kā pasūtījuma nomelnotājs, nevēršoties pie citiem, uzticamākiem informācijas avotiem," norādīja Peskovs.

Tikmēr vēl skarbāks savos izteikumos par Rodčenkobu otrdien bija pats Putins, kurš WADA ziņotāju nosauca par pamuļķi, kuru amerikāņi esot "izvilkuši" pie sevis.

"Tagad noķēra to pamuļķi Rodčenkovu, "izvilka" viņu uz turieni (ASV). Paklausieties, tam cilvēkam acīmredzami ir problēmas ar likumu, jo viņš pats saka, ka ir nodarbojies ar pretlikumīgām darbībām. Viņam ir jāsēž cietumā, bet tā vietā viņam tika uzticēts vadīt Krievijas antidopinga laboratoriju. Rodčenkovam ir bijuši pašnāvības mēģinājumi, par kuriem viņš stāstījis. Tas liecina, ka cilvēkam ir problēmas, bet tagad viss balstās uz viņa liecībām. Vai tādam cilvēkam vispār var uzticēties? Bez tam mums stāsta, ka viņš tagad darbojas ASV specdienestu kontrolē un ka tas ir labi. Kam labi? Noteikti ne Krievijai," sašutumu pauda Putins.

Tiesa, valsts prezidents arī piebilda, ka šī situācija ir arī pašas Krievijas vaina, jo tomēr bijuši arī dopinga lietošanas gadījumi.

Līdz šim ne WADA, ne Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Putina vārdu nav saistījušas ar šo skandālu, tikai norādot Sporta ministrijas virzienā un uz mūžu diskvalificējot Mutko un bijušo viņa vietnieku Juriju Nagornihu.

Jau ziņots, ka SOK decembrī piesprieda diskvalifikāciju visai Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas tai liegs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, īpašas atļaujas saņēmušie Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts "Olympic Athlete from Russia" (OAR) jeb "Olimpiskais sportists no Krievijas".

Tiesa, tāpat vairāki titulēti Krievijas sportisti nevarēs piedalīties gaidāmajās spēlēs, jo viņi uz tām nav saņēmuši uzaicinājumu. Iepriekš SOK par antidopinga pārkāpumiem 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs diskvalificēja kopumā 43 Krievijas sportistus, bet Phjončhanas Olimpiādei nepielaisto sportistu saraksts ir krietni lielāks.

Kā zināms, noraidīto 111 Krievijas sportistu sarakstā ir arī olimpiskie čempioni šorttrekists Viktors Ans, biatlonists Antons Šipuļins un daiļslidotāja Ksenija Stolbova, kā arī tādi medaļu pretendenti kā distanču slēpotājs Sergejs Ustjugovs, ātrslidotāji Deniss Juskovs un Pāvels Kuližņikovs.

pievienota 9.-11. rindkopa