Janvārī varētu parakstīt nodomu protokolu par Stokholmas olimpisko spēļu daļēju pārcelšanu uz Siguldu

Stokholma ļoti nopietni uztur savu kandidatūru 2026. gadā rīkot ziemas olimpiskās spēles. Zviedriem pašiem gan nav kamaniņu un bobsleja trases, bet izmantot kaimiņvalsts Norvēģijas trasi nedrīkst. Norvēģi, kā zināms, pat tautas referendumā nobalsoja pret ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Vienīgā tuvā trase atrodas Siguldā. 

To, ka viss tiek gatavos zviedru uzņemšanai Siguldā, telekanālam LNT apstiprināja domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Reģionu alianse).

"Ir zināms, ka 23. janvārī plāno ierasties Zviedrijas Olimpiskās komitejas delegācija Latvijā, lai vienas dienas vizītē, kā plānots, apsekotu Siguldu, iepazītos ar trasi, infrastruktūru un visu to, kā Latvija kopumā izskatās kā potenciālais sadarbības partneris olimpiskajās spēlēs," atklāja Mitrevics.

Atsaucoties uz Zviedrijas Olimpisko komiteju, zviedru dienas laikraksts Dagens Nyheter informē, ka Siguldā janvārī tikšot parakstīts nodomu protokols.

"Stokholmas olimpisko spēļu idejas attīstītāji strādā pie tā, lai samazinātu izdevumus un tādējādi spētu pārliecināt politiķus par to, lai Zviedrija pieteiktos 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Stokholmai nav savas kamaniņu un bobsleja trases, bet jaunas celtniecība olimpisko spēļu dēļ izmaksātu 850 miljonus zviedru kronu. Ir iespējams krietni ietaupīt - izmantot trasi Siguldā, un pat tās pielāgošana būs krietni lētāk nekā celt jaunu.”

Lai Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu atbilstoša olimpisko spēļu standartam, ir nepieciešams veikt diezgan ievērojamu rekonstrukciju. Trase šobrīd nav piemērota bobsleja četriniekiem. Cik daudz naudas Siguldas trases rekonstrukcijai varētu piešķirt Zviedrija, iespējams, tiks minēts 23. janvārī parakstāmajā nodomu protokolā ar Siguldas novada domi. 

Trases direktors Dainis Dukurs vērtē, ka iespēja Latvijā rīkot daļu no olimpiskajām spēlēm ir tik nozīmīgs notikums, ka Latvijai pašai vajadzētu atrast finansējumu, turklāt tas vēlāk ļautu Siguldā rīkot arī pasaules kausa posmus skeletonā un bobslejā. Par Siguldas trases pārbūvi kā mērķtiecīgi vajadzīgu attīstību tiek runāts gadiem, bet pagaidām bez virzības.

"Tās investīcijas nav tik briesmīgas, lai valsts no tām nobītos. Otrs, es domāju, tas ieguvums valstij, Siguldai un sporta bāzei būtu ļoti, ļoti liels. Ja veiktu šo rekonstrukciju, lai brauktu četrinieki, tad tas nozīmē, ka varētu pretendēt uz pasaules čempionātiem, Eiropas čempionātiem, pasaules kausa posmiem. Tad Sigulda ieietu stabili pasaules apritē," saka Dukurs.