Jau ziņots, ka tuvu savas kandidatūras atcelšanai ir nonākusi Kanādas pilsēta Kalgari, kas saskārusies ar finansiālām problēmām.
Tikmēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprinājusi, ka uz spēļu rīkošanu vēlas pretendēt arī Argentīna, kas ir gatava tās sarīkot galvaspilsētā Buenosairesā un Ušvajā.
Dienvidamerikā Ziemas olimpiskās spēles vēl nekad līdz šim nav notikušas.
Šogad Buenosairesā veiksmīgi aizritēja Jaunatnes Olimpiāde vasaras sporta veidos, taču šobrīd Argentīna vēlas spert vēl plašāku soli uz priekšu un iesaistīties ziemas spēļu organizēšanā.
Pagaidām gan oficiālu pieteikumu Argentīna nav iesniegusi un līdz reāliem darbiem šī ideja var arī nenonākt.
Savukārt, ja Kalgari nesaglabās savu pieteikumu, uz 2026.gada spēļu rīkošanu, visticamāk, kandidēs vairs tikai Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma un Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d'Ampeco apvienotais pieteikums.
Stokholmas kandidatūra, kurā renes sporta veidu rīkošana uzticēta Siguldai, ir oficiāli iekļauta saīsinātajā 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas kandidāšu sarakstā. Tādējādi, ja tiks lemts par olimpisko spēļu rīkošanu Zviedrijā, sacensības daļēji risināsies arī Latvijā.
Jau iepriekš SOK ieviesa programmu "Agenda 2020", kas nodrošina labvēlīgas iespējas spēļu organizatoriem. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Stokholma par partneri izvēlējusies Siguldu, jo tajā jau ir gatava kamaniņu trase.
Vēl 9.oktobrī SOK publicēja aptaujas datus, kurā 49% Stokholmas iedzīvotāju atbalstīja olimpisko spēļu rīkošanu, bet 25% bija pret.
SOK lēmumu par 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu saimnieci pieņems jau nākamā gada jūnijā.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.