Pasaules čempionātam telpās Glāzgovā kvalifikācijas normatīvu latiņa ir pacelta ļoti augstu. No Latvijas vieglatlētiem nevienam nav izdevies sasniegt normatīvu, arī 2023. gada Latvijas labākās sportistes titula ieguvējai Agatei Caunei, tiesa, pati sportiste jau rudenī paziņoja, ka ziemas sezonā sacensībās nestartēs. Kvalifikācijas normatīvu izpildes termiņš ir no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 18. februārim. Teorētiski Valmierā vēl būtu iespēja aizsniegties līdz normatīvam, taču, ņemot vērā sportistu sasniegtos rezultātus, tas nav īsti reāli. Skriešanas disciplīnās normu varēja izpildīt arī sacensībās stadionā. Caune pagājušajā vasarā sasniedza jaunu Latvijas rekordu 3000 metru distancē – astoņas minūtes un 39,78 sekundes, bet stadionā noteiktais atlases normatīvs ir 8:27,00. Ar Agates Latvijas rekordu stadionā nepietiktu arī normas izpildīšanai telpās, kas ir 8:37.00! Tomēr katrai valstij, kuras sportisti nav izpildījuši normatīvu, Glāzgovā ir piešķirta pa vienai dalības kvotai sieviešu un vīriešu sacensībās. Visās disciplīnās gan nav iespējams kvotu izmantot.
Situāciju skaidro Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs. "Mēs gribējām pieteikt kārtslēcēju Valteru Kreišu, bet šajā disciplīnā ir strikti noteikts, ka var startēt tikai pēc ranga divpadsmit labākie. Normatīvs ir pacelts kosmiskā augstumā – 5,90 metru (šogad to veikuši tikai četri kārtslēcēji! Kreiša personiskais rekords ir 5,65 metri, un pasaules rangā viņš ir 42. pozīcijā – aut.). Dalībnieku sastāvs kārtslēkšanā tiks atlasīts pēc pasaules ranga, tāpēc startam Glāzgovā pieteicām 400 metru skrējējus Guntu Vaičuli un Artūru Pastoru." Visās skriešanas disciplīnās arī nav iespējams pieteikt sportistus bez normatīvu izpildes. Dalībai 800 metru distancē pēc valstu pieteikumu iesniegšanas Tehniskā komisija izvērtē, vai konkrēto dalībnieku iekļaut starta sarakstā. Miļkevičs norāda, ka citu reālu kandidātu disciplīnās, kurās var izmantot pa vienai valsts kvotai, izņemot Vaičuli un Pastoru, nav bijis. "Jāņem vērā, ka sacensībās telpās ir mazāk disciplīnu. Nav 200 metru skrējiena, kurā Oskars Grava pēc vietas pasaules rangā ir pietuvojies startēšanai Parīzes olimpiskajās spēlēs, savukārt 60, 800 un 1500 metru skrējienā mums ne tuvu nav neviena pretendenta uz startēšanu pasaules augstākajā līmenī."
No Glāzgovas skatpunkta starts Latvijas čempionātā telpās vairs neko neizšķir, toties, pēc Miļkeviča teiktā, tā būs iespēja papildināt punktu krājumus rangā. "Sacensībās telpās nacionālajos čempionātos nevar iegūt tik daudz punktu, cik vasarā, toties tāpat tā ir iespēja uzlabot situāciju rangā. Grava skries Valmierā, jo viņam ir svarīga gan vieta, gan uzrādītais rezultāts. Šogad viņš 200 metrus ir veicis 21,27 sekundēs, kas tikai vienu sekundes simtdaļu atpaliek no Sergeja Inšakova Latvijas rekorda telpās!"