Pirms spēles ar slovākiem norādīju uz to, ka pienācis laiks vīriem parādīt raksturu un lai kāds pašreizējai komandai pastāstītu kā uzvaras izcīnīja viņu priekšgājēji. Šķiet, ka vēstures tēmas aktualizēšana noderētu arī pirms nākamās spēles, jo savulaik Latvijas izlase varēja sarūpēt saviļņojošas uzvaras un pēc tam iekrist ar seju dubļos. Kā, piemēram, 2001. gadā Ķelnē, kad pēc ASV apspēlēšanas ar 2:0, sekoja 2:4 zaudējums Ukrainai. Pēc piektdienas treniņa to atgādināju Artūram Irbem.
“Zini, man nepatīk dalīt komandas stiprajās un vājajās, lai gan atšķirība meistarībā, protams, ir redzama. Pašreizējo situāciju ar to laiku es negribētu salīdzināt. Esam apspēlējuši Slovākiju un tagad būs jāspēlē ar Vāciju. Manuprāt, šīs komandas un arī mēs tālu viens no otra neesam. Cita lieta, ja mēs runājam par to, ka pēc uzvaras ir jāprot komanda motivēt nākamajai spēlei. Šai ziņā problēmām nevajadzētu būt, jo mikroklimats ir ļoti labs. Viens otru uzmundrina, piemēram, Kristeram (Gudļevskim) ar padomu un labiem vārdiem daudz palīdzēja Edgars (Masaļskis).”
Irbem jāpiekrīt, ka Slovākijas un Vācijas izlases šajā čempionātā tik tiešām spēka ziņā viena no otras būtiski neatšķiras, lai gan pirms gada Slovākija bija 2., Vācija – 12. vietā. Nenoniecinot Latvijas panākumu, tomēr jāatzīst, ka slovāki ceturtdien bija patālu no sava labākā snieguma. Pret Vāciju būs pilnīgi cita, jau raksturu spēle. “Jā, to mēs apzināmies un par to arī stāstīsim spēlētājiem,” uz to norāda arī Irbe. “Slovākijas izpildījumā bija pamaz spēka spēles, turpretī vāciešiem ir fiziski spēcīga komanda. Viņi uz laukuma cīnīsies par katru kvadrātmetru, un mums tam ir jābūt gataviem.”
Latvijas un Vācijas spēles sākums sestdien pulksten 20.15.