Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tiks meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu.
Otrdien Izglītības un zinātnes ministrija bija plānojusi iesniegt minēto priekšlikumu Ministru kabineta sēdē, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.
Premjers atteikumu valdībā skatīt minēto jautājumu pamatoja ar faktu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts valsts pārvaldes un piesaistīto ekspertu Operatīvajā vadības grupā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdes laikā vēlējās zināt, vai tomēr nebūtu atļaujams skatītājiem klātienē apmeklēt hokeja čempionātu, piemēram, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ministrei norādīja uz riskiem, kas saistīti ar Covid-19 testiem, sevišķi atļaujot ar negatīviem testiem apmeklēt publiskus pasākumus slēgtā telpā.
Pavļuts atgādināja par gadījumu, kad Cēsu koncertzālē tika rīkots koncerts, kurā dalībnieki bija veikuši Covid-19 testus, tomēr vēlāk izrādījās, ka šī koncerta laikā infekcija plaši izplatījās. Tāpat veselības ministrs informēja, ka valstī nebūtu iespējams veikt tika plašu testēšanu.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis norādīja uz to, ka paiet zināms laiks kopš saslimšanas ar Covid-19 līdz šī slimība manifestējas cilvēkā.
"Var būt situācijas, kad tiek veikts tests, tomēr paiet 2-3 stundas un slimība ir kļuvusi identificējama. Testi palīdz samazināt slimības izplatību, bet tā nav panaceja," uzsvēra Briģis.
Kariņš aicināja neturpināt minētās diskusijas, piebilstot, ka gadījumā, ja kāds no kolēģiem pusgada laikā nav sapratis infekcijas izplatības nianses, tad šī nebūs tā diena, kad atkal par to runāt.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, lai nodrošinātu drošu čempionāta spēļu vērošanu klātienē, bija iecerēts, ka skatītājs ne agrāk kā 48 stundas pirms spēles sākuma ir veicis polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) Covid-19 testu, un šī testa rezultāts ir negatīvs.
Covid-19 tests tiek veikts pēc personalizētās ieejas biļetes (kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds) iegādes un testa rezultātā tiek iekļauts attiecīgās biļetes numurs. Šis Covid-19 tests netiktu veikts par valsts budžeta līdzekļiem.
Drošai pasākuma norisei IZM bija iecerējusi, ka čempionāta rīkotājs sadarbībā ar laboratorijām varētu nodrošināt iespēju pie spēļu arēnas ieejām tiešsaistē pārbaudīt testa rezultāta patiesumu un atbilstību attiecīgajai personai, kā arī veikt šo pārbaudi vienlaikus ar ieejas biļešu un drošības kontroli.
Testa rezultātu, kurā būtu norādīts arī spēles biļetes numurs, kopā ar personalizētu biļeti un derīgu personu apliecinošu dokumentu būtu nepieciešams uzrādīt biļešu kontrolierim. Personalizēta biļete būtu derīga tikai kopā ar negatīvu testa rezultātu un biļetes lietotāja derīgu personu apliecinošu dokumentu.
IZM bija rosinājusi, ka skatītāji visas spēles laikā (arī pārtraukumos) atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās un spēles laikā sēdvietu drīkst atstāt tikai tualetes apmeklējumam, kā arī drīkst piecelties. Čempionāta rīkotājs organizētu skatītāju plūsmu tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos, nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām un to, lai apmeklētāji, kuru sēdvietas atrodas dažādos sektoros, nesatiekas.
Savukārt blakus sēdvietās bija iecerēts, ka sēdvietās varētu atrasties ne vairāk kā divas personas un starp katrām blakus esošajām divām sēdvietām tiek nodrošināta divu metru distance. Kopējais skatītāju skaits daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga", Skanstes ielā 21, Rīgā, nepārsniegtu 2660 personas, bet Olimpiskajā sporta centrā, Grostonas ielā 6B, Rīgā, nepārsniegtu 1058 personas,
Tāpat skatītāji visa spēles apmeklējuma lakā lietotu mutes un deguna aizsegu, tai skaitā atrodoties spēles arēnas teritorijā ārā. Skatītāji izmantotu nacionālās kontaktu noteikšanas un brīdināšanas mobilo lietotni "Apturi Covid", pēc pieprasījuma to uzrādot biļešu kontrolierim.
LETA jau ziņoja, ka marta sākumā valdība atbalstīja piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus. No valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 3 609 736 eiro piešķirts IZM un pārskaitīšanai Latvijas Hokeja federācijai (LHF), savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai.
Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai čempionātā.
Tāpat ziņots, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.
2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.
2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.
pievienota 11.-17. rindkopa