Par Zviedrijas hokeja spēku šaubās retais - lielākoties sastāvs pasaules čempionātos veidots no savu NHL komandu vadošajiem vīriem (piemēram, pērn uz izšķirošajām spēlēm Vācijā atlidoja pat Ņujorkas Rangers pamatvārtargs Henriks Lundkvists). Šajā turnīrā zviedriem ir 20 NHL vīru un lieliskas izredzes aizstāvēt titulu. Starp citu, kopš 1997. gada, kad elitē debitēja Latvija, zviedri tikuši pie četrām zelta, tikpat sudraba un sešām bronzas godalgām. Zemākā trīs kroņiem ir 7. vieta, kas Latvijas izlasei ir rekords.
Zviedrijas izlase allaž bijis viens no pašiem neērtākajiem pretiniekiem, un par to daiļrunīgi stāsta arī abu izlašu savstarpējo spēļu vēsture.
Pasaules čempionātos elitē kopš 1997. gada esam tikušies 14 reizes, tiekot pie vienas uzvaras, viena neizšķirta un 12 zaudējumiem. Vārtu attiecība 19-59.
Pirmo reizi abas komandas elitē nūjas krustoja jau 1997. gada 2. maijā, kad no NHL atbraukušais Artūrs Irbe aizvadīja vienu no savām labākajām spēlēm pasaules čempionātos. Trešās trešdaļas sākumā Igors Pavlovs no vārtu priekšas vadībā izvirzīja Latviju, tomēr zviedriem divarpus minūtes pirms finālsirēnas izdevās izraut punktu - 1:1.
Nākošo reizi tikāmies tieši pēc diviem gadiem - 1999. gada 5. maijā Norvēģijā, kad apakšgrupas pēdējā spēlē piedzīvojām savulaik par folkloru kļuvušo skaisto zaudējumu - 3:4.
Spēles 50. minūtē zviedri vēl atradās vadībā ar komfortablo 4:1, bet tad Sergejs Čudinovs un Sergejs Žoltoks 85 sekunžu laikā atguva divas ripas, liekot pretiniekiem pamatīgi panervozēt.
Vēl gadu vēlāk Sanktpēterburgā Latvija un Zviedrija atkal nokļuva vienā grupā. 2000. gada 30. aprīlī, dažas dienas pirms Latvijas varoņdarba pret Krieviju, mūsējie jau līdz spēles 10. minūtei bija nonākuši iedzinējos ar 0:2. Trešos vārtus tolaik pavisam jauniņais Daniels Sedīns iemeta 32. minūtē, bet 21 sekundi pirms otrā perioda beigām Aleksandrs Beļavskis guva goda vārtus - spēle noslēdzās ar rezultātu 1:3.
Zīmīgi, ka arī 2001. gada turnīrā Ķelnē komandas tikai ielozētas vienā grupā. 2001. gada 29. aprīlī Latvija piekāpās zviedriem bez īpašiem variantiem - 2:5. Lai gan dienu vēlāk ar 2:0 apspēlējām amerikāņus, grupas trešajā spēlē 2:4 pret Ukrainu un pavisam neplānota cīņa par palikšanu elitē. Neizšķirts pret baltkrieviem kā arī japāņu sagraušana (8:2) un norvēģu apspēlēšana (3:0) ar uzviju šo uzdevumu palīdz izpildīt.
Pēc gada izlaišanas Latvija un Zviedrija vienā grupā nokļuva arī 2003. gada turnīrā Somijā - atkal pirmā spēle turnīrā un nepilnu 7000 līdzjutēju klātbūtnē zaudējums ar 1:3. Pret saviem tautiešiem zāles neatrada arī Latvijas galvenais treneris Kurts Lindstrēms. Šoreiz gan zaudējums nekavēja Latviju iekļūt turnīra otrajā posmā, kur beigās tikai nelabvēlīgi savstarpējo spēļu iznākumi liedza mūsējiem spēlēt ceturtdaļfinālā.
2004. gads Čehijā kļūst par pirmo reizi, kad ar zviedriem tiekamies nevis grupu turnīrā, bet gan jau izslēgšanas kārtā.
Latvija sāk ar cienīgu 1:3 pret turnīra rīkotājiem, seko neizteiksmīgs 1:1 ar Vāciju un svarīga uzvara pār Kazahstānu (3:1). Otrajā posmā zaudējam Kanādai (0:2), tomēr 1:1 ar Šveici un 5:2 uzvara pār Austriju dod vietu ceturtdaļfinālā. Pretī varenā Zviedrija, kas šajā turnīrā vēl nav zaudējusi. Zviedri visu nokārto jau pirmajā trešdaļā, kad Irbes sargātajos vārtos sabirst trīs ripas, divas ielaižam mazākumā, bet vienu - pat vairākumā... Spēles 42. minūtē raženais aizsargs Viktors Ignatjevs vēl atjauno nelielu intrigu, bet trešā perioda vidū zviedri otro reizi spēlē gūst vārtus mazākumā - 4:1. Zviedri pusfinālā, bet Latvijai rekordaugstā 7.vieta.
Gadu vēlāk Austrijā Latvija un Zviedrija tiekas grupu turnīra otrajā posmā, kur mūsējie jau uzvarējuši ukraiņus un iespējuši negaidītu neizšķirtu ar spēcīgo Somiju - 0:0. Zviedri 2005. gada 10. maijā kā ar lielgabalu aizslauka visas cerības spēlēt ceturtdaļfinālā - 1:9... Zviedri rezultātu atklāj 28. sekundē, bet pirmā perioda beigās ir 3:0, tādēļ otro Irbes vietā sāk Edgars Masaļskis. Viņam neklājas daudz labāk, turklāt trešā perioda sākumā zviedri dažās minūtēs no 5:0 panāk jau 8:0. Tad Latvijai goda vārtus gūst Māris Ziediņš, bet zviedri atbild ar devīto ripu.
2006. gadā Rīgā, kad zviedri iegūst zeltu, izloze un atšķirīgās sekmes nav lēmušas komandām tikties Arēnā Rīga. Toties gadu vēlāk Maskavā abas komandas jau atkal spēlē vienā grupā.
2007. gada 30. aprīlī piedzīvojām vēl vienu zaudējumu, kuru hokejisti un līdzjutēji centās aizmirst pēc iespējas ātrāk - 2:8. Pēc diviem periodiem ir 0:4 un Masaļski vārtos nomaina Sergejs Naumovs, kurš pēdējās 20 minūtēs kapitulē četras reizes. Tiesa, vēl pirms tam trešā perioda ievadā jaunais Kaspars Daugaviņš un Aleksejs Širokovs pusotras minūtes laikā bija panākuši 2:4. Latvija grupā paliek pēdējā un vietu elitē atkal nosargā pastarīšu turnīrā.
Divus gadus vēlāk Šveicē bijušo spēlētāju Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadītā Latvija pārraksta vēsturi, 2009. gada 27. aprīlī ar 3:2 pēcspēles metienos pārspējot Zviedriju un pēcāk iekļūstot ceturtdaļfinālā.
Kurš gan toreizējās eiforijas brīdī varēja iedomāties, ka līdz nākamajai reizei paies gandrīz desmitgade.
Toreiz Bernē zviedri vārtus guva pirmie, bet otrajā periodā Krišjānis Rēdlihs un Lauris Dārziņš vadībā jau izvirzīja mūsējos. Trešā perioda ievadā zviedri rezultātu izlīdzināja, bet pēcspēles metienos Latvijai pagaidām vienīgo uzvaru pār Zviedriju nodrošināja bullīšu meistars Aleksandrs Ņiživijs. Turpinājumā Latvija aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam pret kanādiešiem (2:4), bet zviedri tika pie bronzas.
Jau gadu vēlāk, 2010. gada 14. maijā, Zviedrija apakšgrupas spēlē pārspēja Latviju ar 4:2. Vēl cerīgais 2:3 (abus vārtus mūsējiem guva Mārtiņš Karsums) turējās līdz 59. minūtei, kad zviedri iemeta ceturto ripu Masaļska vārtos. Latvija gan vēlāk iekļūst otrajā posmā, kur paliek pēdējā (beigās 11. vieta), bet zviedriem kārtējā bronza.
2012. gada turnīrs ir pirmais, kad ieviesta jaunā izspēles kārtība, kas ir spēkā aizvien - divas grupas pa astoņām komandām. Latvija nokļūst Stokholmas grupā pie Zviedrijas un 15. maija spēlē, kas mūsējiem ir pēdējā, atzīst pārliecinošu sakāvi ar 0:4. Pirmo reizi nespējam zviedriem iemest kaut ripu.
Nākamā tikšanās pasaules čempionātos pienāk 2015. gada 4. maijā Prāgā, kad A grupas spēlē piedzīvojam smagu sakāvi ar 1:8. Dārziņš spēles 33. minūtē vēl panāk 1:2, bet tālākais izvēršas murgā. Nepilnu 27 minūšu laikā Masaļskis ielaiž vēl sešas ripas. Neizdevies turnīrs šis izrādās abām komandām - Latvijai tikai 13. vieta, bet zviedri zaudē ceturtdaļfinālā.
Arī 2016. gada turnīrā Maskavā Latvija un Zviedrija ir vienā grupā. Tiekamies jau pirmajā spēlē 6. maijā un rezultāts pārsteidz visus - Džimija Eriksona jau 3. minūtē gūtie vārti zviedriem izrādās vienīgie pamatlaikā. Vēl vairāk - Kristaps Sotnieks 53. minūtē panāk 1:1 un tikai papildlaikā Gustavs Nīkvists izrauj uzvaru favorītiem. Elvis Merzļikins tiek galā ar 42 metieniem. Tālākais turnīrs gan mūsējiem nav pārāk sekmīgs un ne bez pūlēm nosargāta vieta elitē. Tikmēr zviedri ceturtdaļfinālā apkaunojoši ar 0:6 zaudē Kanādai.
Tikšanās vietu mainīt nedrīkst - arī pērn Ķelnē esam vienā grupā ar Zviedriju. 2017. gada 11. maijs mūsējiem svētkus nenes - zaudējums ar 0:2, tomēr līdz pat 57. minūtei turējās slidenais 0:1. Atkal lielisks Elvis, atvairot 28 raidījumus. Turnīra turpinājumā Boba Hārtlija pirmajā mēģinājumā Latvija palika mata tiesu no ceturtdaļfināla, bet Zviedrija kļuva par čempioniem.
2018. gada 17. maijā Kopenhāgenā Latvija var pārrakstīt hokeja vēsturi. Lai izdodas!
trusis nejaukais
Vārds