Latvijas izlases labā pa vārtiem guva Kaspars Daugaviņš un izlases debitants Māris Bičevskis, bet Kazastānai izcēlās Ņikita Ivanovs. Pēc zaudējuma Latvijas valstsvienībai Kazahstāna ir zaudējusi izredzes saglabāt vietu pasaules čempionāta elitē.
Latvijas sastāvā par labāko tika nosaukts uzvaras vārtu autors Bičevskis, bet Kazahstānas sastāvā šāds gods tika vārtsargam Vitālijam Koļesņikam.
Latvijas un Kazahstānas mačs iesākās ļoti mierīgā gultnē, jo gandrīz četru minūšu laikā komandas neveica nevienu metienu pa vārtiem. Tomēr rezultātu pirmie atklāja tieši kazahi, jo Latvijas vārtsargu Elvi Merzļikinu jau ar pirmo metienu spēles piektajā minūtē pārspēja Ivanovs. Kazahstānas hokejisti izmantoja pretuzbrukumu taktiku, tādējādi ļaujot pretiniekiem kontrolēt ripu. Latvijas izpildījumā uzbrukums gan bija diezgan blāvs, jo metieni nebija pārāk bīstami un tie tikai retumis traucēja kazahu vārtsarga Vitālija Koļesņika modrību. Mača 15.mnūtē Latvija tika pie pirmā vairākuma, jo paklupināts tika Kaspars Daugaviņš, bet to izmantot neizdevās, lai gan kārtējo reizi tika labi kontrolēta ripa. Neilgi pēc vairākuma Robertam Bukartam bija laba iespēja gūt vārtus, taču viņa metiens no asāka leņķa nebija precīzs.
Pirmās trešdaļas beigās Latvija radīja arvien lielāku spiedienu uz kazahu vārtiem, bet nedaudz vairāk par divām minūtēm līdz perioda beigām bija vēl viena iespēja spēlēt vairākumā. Tā laikā Latvijas izlases hokejisti pārliecinoši kontrolēja ripu un izpildīja vairākus metienus pa kazahu vārtiem, bet teicamu sniegumu demonstrēja Koļesņiks. Trīs sekundes pirms pārtraukuma treneri nomainīja Merzļikinu pret sesto laukuma spēlētāju, taču tas nekādus augļus nenesa.
Otrā trešdaļa jau iesākās pavisam citādāk nekā pirmā, jo laukumā dominēja atklāts hokejs, turklāt jau perioda otrajā minūtē Kazahstāna nopelnīja noraidījumu. Lai gan arī šis vairākums palika neizmantots, Latvija izpildīja daudz metienu, cenšoties Koļesņiku pārspēt no jebkuras iespējamas pozīcijas, turklāt Daugaviņam no vārtu priekšas bija teicama iespēja panākt neizšķirtu. Nepagāja diez cik ilgs laiks un kazahi saņēma vēl vienu divu minūšu noraidījumu un atkal Latvijai piederēja liels pārsvars, kas netika izmantots. Mača 29.minūtē arī Latvija tika pie pirmā noraidījuma, kad divas minūtes saņēma Aleksejs Širokovs, turklāt kazahu vairākuma laikā Merzļikins glāba no otro vārtu zaudējuma. Kazahstāna savu pirmo vairākumu tā arī neizmantoja, taču uzreiz pēc tam tā tika pie vēl viena vairākuma, jo par laika vilcināšanu noraidījumu saņēma Ralfs Freibergs. Mazākumā laba iespēja panākt izlīdzinājumu bija Vitālijam Pavlovam, taču kazahus glāba Koļesņiks, turklāt Kazahstāna viena hokejista pārsvaru tā arī neizmantoja.
Otrā perioda beigu daļā Kazahstāna pieļāva pāris kļūdas savā aizsardzības zonā un vienu no tām Latvija izmantoja, kad atlēkušo ripu vārtos ar skaistu metienu devītniekā vārtos raidīja Daugaviņš, kurš izcēlās 36.minūtē. Arī pēc vārtu guvuma Latvija bija ļoti aktīva un dominēja pār Kazahstāna, taču ripa ne par ko nelidoja vārtos. Līdz ar to otrā trešdaļa noslēdzās neizšķirti 1:1.
Arī noslēdzošo trešdaļu Latvija iesāka aktīvi un metās apdraudēt Kazahstānas vārtus, turklāt vismaz daļēji tas vainagojās panākumiem, jo jau 53.sekundē Aleksandrs Ļipins nopelnīja divu minūšu noraidījumu. Arī vairākumā Latvijas hokejisti bija pārliecinoši un izpildīja vairākus metienus pa vārtiem, turklāt teicama iespēja bija Zemgum Girgensonam, taču ripa vēl joprojām nelidoja vārtos. Kazahstānas hokejisti Latviju ik pa laikam centās pārspēt ar kādu pretuzbrukumu, taču ikreiz Merzļikins bija vietā, kuram gan arvien biežāk nācās iesaistīties spēlē. Kazahi pamatlaika izskaņā spēlēja aktīvāk, bet desmit minūtes līdz beigām Andris Džeriņš izrāvās uz vārtiem, bet Koļesņiks glāba no vārtu zaudējuma.
Noslēdzošajam periodam tuvojoties beigām teicams pretuzbrukums izdevās Ronaldam Ķēniņam un Girgensonam, kurš ripu piespēlēja Širokovam, taču viņa mestā ripa lidoja virsū Kazahstānas vārtsargam. Tikai neilgu brīdi vēlāk Latvija tomēr pārņēma vadību - piecas minūtes un 11 sekundes līdz pamatlaika beigām savus pirmos vārtus pasaules čempionātos guva Bičevskis. Pēc vārtu guvuma Latvija neatkāpās un turpināja uzbrukt, bet pēdējās minūtēs Kazahstāna tomēr ieguva ripu savā kontrolē. Priekšpēdējā minūtē lieliska iespēja gūt vēl vienus vārtus bija Bičevskim, taču viņš nespēja izmantot izgājienu vienatnē pret Koļesņiku.
Pēdējā minūtē Kazahstānas izlase nomainīja Koļesņiku pret sesto laukuma spēlētāju un iespieda Latviju tās aizsardzības zonā. Par spīti vairākām bīstamām epizodēm Latvija tomēr nosargāja uzvaru.
Latvijas izlases treneri mačā pret Kazahstānu nolēma vārtu drošību uzticēt Merzļikinam, kamēr kā 13.uzbrucējs tika pieteikts Edgars Kulda. Tikmēr sastāvā netika iekļauts aizsargs Jānis Andersons.
Latvijas izlase šo čempionātu aizvada atzīstami, tomēr joprojām ir vienīgā komanda apakšgrupā, kas cīnās bez uzvarām. Savukārt visā turnīrā bez uzvarām ir vēl tikai Ungārija. Turnīra pirmajā mačā Latvija ar 1:2 papildlaikā piedzīvoja neveiksmi pret Zviedriju, bet pēc tam ar 3:4 pēcspēles metienos nācās piekāpties arī Čehijai.
Turpinājumā pirmdien Latvija ar 0:4 kapitulēja Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadītās mājinieces Krievijas priekšā, trešdien Latvija ļoti dramatiskā duelī ar 4:5 piekāpās Šveicei, mača laikā spējot atspēlēties no 0:3 deficīta, bet piektdien pēcspēles metienos ar 2:3 atzina arī Dānijas pārākumu.
Tikmēr Kazahstāna, kas pašlaik kopvērtējumā ir apakšgrupas pēdējā vietā, savā pirmajā mačā ar 3:2 "bullīšos" pārspēja Šveici, bet pēc tam tikai zaudēts - 4:6 ļoti cienīgā mačā pret Krieviju, 2:4 pret Norvēģiju, 3:7 pret Zviedriju un 1:3 pret Čehiju.
Latvija ar Kazahstānu augstākajā divīzijā līdz šim tikusies trīs reizes un guvusi trīs uzvaras - 1998.gadā ar 7:2, 2004.gadā ar 3:1 un 2014.gadā ar 5:4. Latvija bez zaudējumiem augstākajā divīzijā cīnījusies vēl tikai ar Japānu un Slovākiju.
Neveiksmīgāk gan Latvijai ar Kazahstānu gāja 2006.gada Turīnas olimpiskajās spēlēs, kad tika zaudēts ar 2:5. Savukārt 2013.gadā Soču olimpisko spēļu kvalifikācijā Latvija ļoti svarīgā cīņā bija pārāka ar 3:2.