Kāda ir pēcgarša šādam zaudējumam?
Pēc zaudējuma emocijas nevar būt labas. Īpaši jau tad, ja izlaidām tādu spēli. Divas tādas kļūdas (noplāta rokas – aut.), divi goli. Paši esam vainīgi. Nevar tā atslābināties. Emocijas šobrīd ir negatīvas.
Šķietami kontrolējāt spēli pirmajā puslaikā, izvirzījāties vadībā – kas mainījās?
Pirmais un otrais puslaiks bija kā divas atšķirīgas spēles. Pirmajā viņi spēlēja mazliet vienkāršāk, pārsvarā ar tālajām piespēlēm, bet otrajā viņi savu spēles stilu pamainīja. Šķiet, saprata, kā var veiksmīgāk pāriet no aizsardzības uzbrukumā, daudz vairāk spēlēja ar īsām piespēlēm. Man šķiet, mums vajadzēja pārslēgties, varbūt pat pamainīt taktisko shēmu, bet mēs mēģinājām spēlēt tāpat. Beigās viņi arī izmantoja dažas mūsu kļūdas.
Kādi bija uzdevumi spēles pārtraukumā?
Centāmies noskaņoties tā, lai pēc veiksmīga pirmā puslaika neatslābinātos. Apzinājāmies, ka viņu spiediens pieaugs, bet, jāatzīst, negaidījām to, ka viņi tik ļoti pamainīs savu spēles stilu. Visas spēles, ko redzējām, viņi piekopa primitīvu futbolu, balstījās uz divcīņām.
Iespējams, to viņi darīja piespiedu kārtā, jo pirmā puslaika beigās savainojumu guva masīvais uzbrucējs Kristians Mba?
Tā var būt, bet mēs diemžēl īsti tā arī neatradām veidu, kā neitralizēt viņu īso piespēļu futbolu.
Valmieras sastāvā ienāci kā malējais aizsargs, bet pēdējā laikā treneris tevi bieži iespēlē pussarga pozīcijā. Cik komfortabli tajā jūties?
Es līdz kādiem astoņpadsmit gadiem spēlēju malējā pussarga pozīcijā, un nekā jauna vai nepierasta man tur nav. Protams, ir mazliet jāpierod, spēlējot augstākajā līmenī, bet jūtos labi. Jāsit tā bumba vārtos. Šodien tik daudz momentu man nebija, bet jāstrādā pie tā, lai tādi būtu nākamajā spēlē.
Šķiet, brīvo zonu pretinieku aizsardzībā šajā spēlē netrūka?
Jā, bija bija pietiekami daudz brīvo zonu, taču to līdz galam neizmantojām. Manuprāt, viens no šīs spēles atslēgas brīžiem bija otrā puslaika sākumā, kad vienā tādā pretuzbrukumā pēc Ndoja piespēles Gustavu neiesita no ļoti labas pozīcijas. Sita ar labo kāju, bet vajadzēja nolikt bumbu uz kreisās. Ar labo viņš taču vispār nekad nesit! Pat nezinu – pēc tā momenta kaut kā nosēdāmies, un viņi sāka mūs vazāt.
Abus vārtus ielaidāt pēc tam, kad spēlētāji – vispirms centra aizsargs, tad vārtsargs – savā soda laukumā paslīdēja. Laukums bija slidens?
Brīžiem varbūt arī tā šķita, taču viņi abi spēlēja dzelziniekos, tā noteikti nebija nepareizi izvēlētu buču (futbola apavu – aut.) izvēle. Vēl vakar treniņā redzējām un piefiksējām, ka laukumā ir daži punkti, īpaši jau malās, kur var paslīdēt kāja. Konkrētajās epizodēs... Ļoti slikti, ka sanāca paslīdēt tieši tādos brīžos, kas maksāja mums ielaistus vārtus.
Cik ļoti šāds rezultāts sarežģījis izredzes iekļūt nākamajā kārtā?
Iespējas vēl ir. Izbraukumā jāuzvar. Kaut ar vienu vārtu pārsvaru, bet jāuzvar. Esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt. Es domāju, ka šī spēle parādīja – ja spēlēsim uz simts procentiem atbildes spēlē, mēs viņus pilnīgi noteikti varam pārvarēt.