Cik un kurās spēlēs bijāt delegāts Euro 2016?
Visās spēlēs, kas bija Parīzē, kopumā septiņās: Francija-Rumānija, Zviedrija-Īrija, Vācija-Polija, Islande-Austrija, Itālija-Spānija, Francija-Islande, Portugāle-Francija. Šajā spēlēs biju delegāts jeb oficiāla persona.
Kādi incidenti bija? Kas pārsteidza?
Pati gatavošanās šoreiz bija citāda. Jau janvārī zināju, ka būšu delegāts visās Stade de France spēlēs. Un pēc novembra notikumiem, kas tur bija, pats saproti, tā bija milzu atbildība. Man bija ļoti pieredzējis drošības vadītājs no Anglijas, tāds Braiens Drjū, kurš strādā arī Anglijas premjerlīgā. Galvenais bija drošība. To varēja just visu laiku. Tas varbūt nebija tik uzkrītoši no malas. Nebija tā, ka uz katra stūra stāvēja cilvēki ar šautenēm, bet mēs zinājām, kam gatavojamies. Paldies dievam, viss bija gludi. Bija viena aizdomīga mašīna, kurai policija uzspridzināja durvis, un viena aizdomīga soma. Uz visām septiņām spēlēm tas nav nemaz tik daudz. Bija divi gadījumi, kad līdzjutēji aizdedzināja dūmu sveces, un finālmačā viens līdzjutējs izskrēja laukumā. Kas mani pārsteidza? Maksimālais apmeklējums milzīgajā stadionā par simt procentiem. Ja par atklāšanas maču un finālu šajā ziņā nebija šaubu, par Austrijas-Islandes maču tas pārsteidza.
Krievu un angļu fanu nekārtības kaut kā ietekmēja jūsu darbu?
Tikai lika vairāk koncentrēties. Mūsu stadionā tādu gadījumu nebija. Ja klubi spēlē, abu fanu nodalījums ir ļoti strikts. Te it kā arī bija tā, ka portugāļu fani ir aiz vieniem vārtiem, bet Francijas - aiz otriem. Taču vidū varēja redzēt, ka ir sajaukums, jo biļetes ir brīvā tirdzniecībā. Klubu spēlēs nevaru iedomāties, ka Fenerbahce un Bayern līdzjutējus salaistu kopā. Starp viņiem ir karš, visādi var notikt.
Ko delegāts var darīt gadījumā, kāds bija Anglijas un Krievijas izlases spēles beigās?
Tad ir darbs drošībniekiem, delegāts tur vairs neko nevar darīt. Pirms katras spēles tiek izveidota tāda kā krīzes grupa. Ja gadās kas ārkārtējs, mēs zinām, kur sapulcēties, un jāpieņem lēmums. Kā tas bija Serbijas un Albānijas mačā kvalifikācijā, kad tika pārtraukta spēle. Mača laikā delegāts var pieņemt kaut kādus lēmumus, bet pēc spēles vairs ne.
Cik reāla bija Anglijas un Krievijas izlases diskvalifikācija no turnīra?
Es dzīvoju viesnīcā, kurā vienā stāvā mitinājās tikai UEFA cilvēki, arī disciplinārās un apelāciju komisijas pārstāvji. Katru dienu ar viņiem tikāmies. Es domāju, ka viņu lēmums par pagaidu diskvalifikāciju nebija joks. Ko citu darīt? Tas bija preventīvs pasākums, kā panākt tamlīdzīgu incidentu neatkārtošanos.
Un horvātu mestās petardes laukumā pret Čehiju?
Cik saprotu, tā bija viņu attieksmes paušana pret nacionālo futbola federāciju. Tie bija huligāni, kam ar futbolu nav nekāda sakara. Savulaik pāris reižu biju Zagrebā uz spēlēm. Nu, ārprāts! Tur ir karš. Tas stadions jau pats par sevi tāds neomulīgs: liels, plašs. Un kas tur kreisajā tribīnē darās! Tur esot, teicu, lai mēģina nekārtības novērst, jo katrs šāviens gaisā būs naudas sods klubam.
Daudzi gribēja uztaisīt selfiju ar Ronaldu. Tiek uzskatīts, ka viņš pats to sekmē, piekrītot bildēties. Vai oficiālās personas pret to neiebilst?
Skaidrs, ka tā ir. Bet Ronaldu ir personība, kas citreiz atļaujas izdarīt to, ko citi neatļaujas. Domāju, pēc tā gadījuma ar izsviesto žurnālista mikrofonu Ronaldu gribēja mazliet reabilitēties. Es tajā nekā krimināla neredzu. Sodu saņem laukumā izskrējušie fani un viņu atbalstītā federācija. Ronaldu nav vainīgs. Mēs viņus, domāju, sodīsim par neatļautu reklāmu, ierodoties stadionā. Droši vien esi redzējis, ka daudzi futbolisti stadionā ir austiņās. Tas ir atļauts, bet zīmols nedrīkst būt redzams. Pirms spēlēm par to atgādinājām. Portugāļi atbrauc, un visiem ir austiņas. Puse iet ar Louis Vuitton somām, kas arī ir aizliegts. Noteikumi jāievēro. Tas pats [Dāvids] Alaba - atbrauc kā diskžokejs (smaida).
Ronaldu iziešana ārpus savas komandas tehniskās zonas pāri Francijas tehniskajai zonai fināla papildlaikā ir pieļaujama?
Es saprotu, bet... Ceturtais tiesnesis nav policists. Es reizēm to saku arī mūsu ceturtajiem tiesnešiem Latvijā - tāds ir trenera darbs. Kāds ir emocionālāks. Tas pats [Tamazs] Pertija. Nu kāpēc viņu katru reizi kaut kur dzīt prom? Kad Itālija spēlēja ar Spāniju, ceturtais tiesnesis bija brits [Mārtins] Atkinsons. Tad [Antonio] Konte lēkāja kā neprātīgs. Pēc tam prasīju - Mārtin, kā jūs tiksiet galā ar viņu premjerlīgā? Viņš taču ir nevaldāms. Ja viņu visu laiku dzīs prom, tas traucēs viņam izrādīt emocijas, kas tik ļoti patīk skatītājiem un presei. Par Ronaldu - tas, protams, bija pārkāpums, ko otrreiz nepieļautu. Bet tās bija spēles beigas, turnīra apogeja... Es to savā atskaitē nemaz nepieminēju.
Kādi ir Islandes panākuma iemesli?
Viņiem liels pluss ir tāds, ka jau nez cik gadu viņiem visu laiku rādīja Anglijas premjerlīgu, ko mums rāda vien pēdējos gados. Tur jebkurš spējīgs cilvēks atvērtām acīm sapņo par to, kā aizbraukt spēlēt uz Eiropu. Nezinu, kā ir tagad, bet kādreiz bija statistika, ka Islandē bija vislielākais pašnāvību skaits vecumā līdz 20 gadiem. Tur ir ļoti depresīvi, nomācoši apstākļi. Tagad viņiem ir laba infrastruktūra. Viņi cenšas pēc iespējas ātrāk aizsūtīt jaunos futbolistus uz ārzemēm, jo saprot, ka uz vietas dzīves nebūs. Un vēl, protams, [Larss] Lāgerbeks. Pirms viņa islandieši varēja pirmsspēles dienā pēc treniņa aizbraukt katrs uz savām mājām. Kopā nemaz nedzīvoja. Lidojot uz Kipru, varēja sēdēt astoņas stundas lidostā, gaidot nākamo reisu, un dzert alu vai vēl kaut ko. Zinu, ka daudziem viņu spēlētājiem patika uzspēlēt kazino. Lāgerbeks to visu pamainīja. Starp citu, viņš šoruden būs pie mums ar vieslekciju. Spēcīgs treneris - personība.
Visu sarunu ar LFF ģenerālsekretāru Jāni Mežecki lasiet pirmdienas, 18.jūlija, laikrakstā Diena!