Ceturtdien notikušajā LFF kongresā vairāki biedri dažos diskusiju tematos runāja augstos toņos, taču šāda rīcība liecina par to, ka organizācijas biedriem tajā notiekošais nav vienaldzīgs.
"Ļoti labi vērtējams fakts, ka biedri ir apveltīti ar vēlmi iesaistīties LFF nozīmīgos procesos, runāt par tiem, un vienaldzīgo tur nebija. Manuprāt, tas ir pats brīnišķīgākais, kas mūsdienu demokrātijas apstākļos var notikt," ceturtdien kongresā notikušo aprakstīja Gruškevics. "Kad ir debates, lēmumu pieņemšana, kad vairākums izrāda savu gribu. Manuprāt, tas bija lielisks paraugs, ka futbolā emocijas var būt ne tikai uz laukuma, bet arī tādos garlaicīgos pasākumos kā kongress."
Gruškevics neslēpa, ka organizācijas nākotne šobrīd ir neskaidra, tāpēc tuvākajā laikā būs jāveic nepieciešamie darbi, lai pilnvērtīgi turpinātu strādāt. Tikmēr pats Gruškevics šobrīd koncentrējas uz to, lai nodrošinātu nepārtrauktu LFF darbu.
"Nākotne ir neskaidra, tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad juristi atradīs pareizo formu un likumu skaidrojumus. Šī situācija kārtējo reizi apliecina to sašutumu, par kuru runāja mūsu starptautiskie partneri Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA), norādot, ka LFF statūti nav tie labākie, tāpēc tie būtu jāmaina," norādīja ģenerālsekretāra amata pienākumu izpildītājs. "Šī situācija to tikai pastiprina, jo šis varas vakuums, kas ir izveidojies kopš vakardienas, nav normāla situācija."
"Situācija ir tāda, ka organizācijā nav cilvēka ar paraksta tiesībām, skaidri apzinoties to, ka būs jāizmaksā algas, jāveic sarakste ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par ļoti nopietnām tēmām, kā arī jāinformē mūsu starptautiskie partneri. Es šobrīd ieņemu administrācijas vadītāja amatu un cenšos nodrošināt darba nepārtrauktību un pieņemto lēmumu realizēšanu dzīvē."
Abas futbola jumta organizācijas ne tikai iepriekš norādīja uz LFF statūtu nepilnībām, bet arī uzreiz pēc kongresa sazinājās ar organizācijas amatpersonām, lai sniegtu savu vērtējumu un ieteikumus.
"FIFA un UEFA kopīgi vakar nodeva ziņu gan man, gan pirmajam viceprezidentam Artūram Zakreševskim, norādot, ka viņi ļoti rūpīgi sekos līdzi notikumiem, kā attīstīsies turpmākā LFF rīcība saistībā ar atbildīgo personu iecelšanu amatā, lai organizācijai būtu pārstāvības tiesības," norādīja Gruškevics. "Tāpat viņi pieprasīja informēt par katru soli rakstiski, lai abas jumta organizācijas savās institūcijās vārētu novērtēt LFF darbu, attieksmi un rīcību."
Gruškevics arī uzsvēra, ka FIFA un UEFA noteikušas par pienākumu sasaukt vēl vienu LFF ārkārtas kongresu, kurā galvenais darba kārtības punkts būtu jaunu statūtu apstiprināšana, kā rezultātā organizācija, iespējams, iegūtu pagaidu vadītāju jeb prezidenta vietas izpildītāju. Nākamais ārkārtas kongress varētu notikt novembrī vai decembra sākumā, bet LFF prezidenta vēlēšanas paredzētas vien nākamā gada aprīlī.
"FIFA un UEFA uzsvēra, ka pēc jauno statūtu apstiprināšanas, turpmākais mērķis būtu ievēlēt jauno LFF prezidentu, nodrošinot, ka šis process ir caurspīdīgs un neatkarīgs," piebilda Gruškevics.
No jauno statūtu pieņemšanas lielā mērā būs atkarīga arī LFF finansiālā nākotne.
"Gan FIFA, gan UEFA pārstāvji tiekoties ar LFF biedriem Kurzemē, Vidzemē un arī Rīgas reģionā, norādīja, ka finansiālā atbalsta noteikšana nākamajiem periodiem būs atkarīga no tā, vai šie jaunie statūti tiks akceptēti vai nē," uzsvēra Gruškevics, kurš atklāja, ka ceturtdienas kongresā neatkarīgā revidenta vērtējums par LFF darbībām pagājušajā gadā aizvien netika prezentēts.
"Tas netika iesniegts, jo tāds arī nebija mērķis. Mūsu finanšu konsultanti strādā, lai savestu kārtībā tās lietas, par kurām interesi ir izrādījis VID. Šajā sakarā līdz 8.novembrim mums ir jāiesniedz pārskats par rīcību, ko federācija ir darījusi, lai uzlabotu situāciju," par saistībām ar VID stāstīja Gruškevics. "Vēl viens no punktiem ir arī sagatavot informāciju VID par to, kādā kārtībā tiks iegūts jauns revidenta atzinums vai skaidrs ziņojums par 2018.gadu."
Gruškevics arī nešaubījās, ka ceturtdienas procesiem ļoti aktīvi līdzi sekoja arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Tomēr zvans no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēl neesot saņemts.
"Šāda tikšanās var notikt pēc IZM pieprasījuma. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministre ļoti rūpīgi sekoja līdzi tam, kas vakardien notika. Pagaidām gan neesam saņēmuši zvanu no IZM, taču ir pagājušas vien padsmit stundas," norādīja M. Gruškevics, kurš arī iezīmēja nākamos LFF pamatuzdevumus. "Galvenais, kas ir jāizdara - jāieceļ paraksta tiesīga vai rīcībspējīga persona, lai nepasliktinātu šobrīd esošo situāciju. Tāpat LFF ir jāuzsāk darbs pie 2020.gada budžeta izstrādes."
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceturtdien LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešams 50%+1 balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta.