Viens no pēdējā panākuma galvenajiem iemesliem bija stabila aizsardzība – jūrmalniekiem visā čempionātā bija vismazāk ielaisto vārtu (19). Pragmatisms ir kluba vizītkarte tikai pēdējos gados. Pirms pieciem gadiem, kad jaunākais Jūrmalas futbola klubs debitēja virslīgā, Spartaks izcēlās tieši ar pretējo – uguņošanu uzbrukumā un snieguma nestabilitāti. Diena atskatās uz kluba filozofijas, sastāva, treneru maiņām un citiem aspektiem, kas traucēja ambiciozajam klubam pie medaļām tikt jau agrāk.
Kā atzīst kluba direktors un dibinātājs jau no pirmsākumiem Spartaks Melkumjans, sākotnēji bijusi doma iekļūt Latvijas 1. līgā. Nekādu vairāk tālejošu plānu tobrīd nebija. Šis mērķis tika īstenots jau pirmajā sezonā pēc kluba dibināšanas, bet vēl pēc četriem gadiem tika sasniegta virslīga. Pirmajā gadā virslīgā Spartaks lika par sevi runāt visai pašmāju futbola sabiedrībai. Spilgti leģionāri (visvairāk līdz šim klubā izcēlies Patriks Tvumasi no Ganas, pašlaik 22 gadus vecais uzbrucējs pirms četriem gadiem lika savai zvaigznei iemirdzēties tieši Spartaka kreklā. Nu viņš pārstāv Kazahstānas Astana, kuras rindās ir arī guvis vārtus UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā) un regulāri līderiem atņemti punkti sezonas sākumā deva ieganstu Spartaku uzlūkot starp medaļu pretendentiem. Taču pēc pirmajām neveiksmēm vasarā sekoja nemitīga līderu atrādīšanās ārzemju klubos. Mērķis bija skaidrs – pārdot jaunos talantus un nopelnīt, taču daudzus izbrīnīja tas, ka tā dēļ klubs gatavs ziedot savu konkurētspēju virslīgā.
Nemitīgas treneru un sastāva maiņas raksturoja Spartaka klubu pirmajos divos trīs gados virslīgā. Kā skaidro Melkumjans, tas viss darīts, lai klubs varētu savilkt galus. Par kluba pelnīšanu ar transfēriem vien runāt nevar. Arī Jūrmalas domes palīdzība kluba izveidē nav bijusi liela.
Visu rakstu par Spartaka panākumu un Latvijas futbola virslīgas pēdējās kārtas notikumiem lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!