Olimpiskajā svara kategorijā līdz 62 kilogramiem sevi ar sudraba godalgu pieteica Latvijas cīkstone Anastasija Grigorjeva, kura Belgradā zaudējumu piedzīvoja tikai finālā. Beigas pret favorīti Aisulu Tinibekovu no Kirgizstānas gan iznāca sāpīgas, tomēr daugavpiliete labi sevi apliecināja kategorijā, kurā cer startēt arī Tokijas olimpiskajās spēlēs. Serbijā sākotnēji bija plānots pasaules čempionāts, tomēr pandēmijas dēļ sacensības notika zem Pasaules kausa izkārtnes.
Grigorjeva uz cīņas paklāja sacensībās kāpa pirmo reizi kopš janvāra vidus, jo pandēmijas dēļ cīņa kā cieša kontakta sporta veids bija praktiski paralizēts. Covid-19 atstāja iespaidu arī uz aktuālajām sacensībām, jo šajās dienās Belgradā bija jānotiek pasaules čempionātam. "Saproti, lai sauktu sevi par pasaules čempionātu, ir savi noteikumi. Mums jau te dažkārt gadās dažos sporta veidos, ka sabrauc no divām trim valstīm un nosauc sevi par pasaules čempionātu. Cīņā ir stingri kritēriji, pasaules čempionātam jābūt ar noteiktu mērogu, taču pandēmijas dēļ vairāku valstu pārstāvji nevarēja vai negribēja riskēt ierasties," situāciju laikrakstam Diena skaidroja Latvijas Cīņas federācijas prezidents Armands Zvirbulis. Viņš gan norādīja, ka rīkotājiem pietrūcis pavisam maz, lai turnīru varētu dēvēt par pasaules čempionātu. "Ja salīdzina ar Eiropas čempionāta līmeni, šis turnīrs ir galvas tiesu spēcīgāks. Neskatoties uz sacensību nosaukumu, Anastasijai šis ir viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem karjerā. Galu galā, viņai finālā pretī bija aktuālā pasaules čempione, un arī otrā pusfinālā bija pasaules čempionāta medaļniece. Top meitenes piedalās."
Divreiz pasaules čempionāta bronzas godalgu izcīnījusī Grigorjeva turnīru sāka ceturtdaļfinālā ar 6:4 uzvaru pār 2018. gada pasaules U-23 čempioni Luīzi Nīmišu no Vācijas, bet pusfinālā spraigā cīņā ar 10:9 pārspēja aizpērnā gada Eiropas čempionāta bronzas medaļnieci Ilonu Prokopevņuku no Ukrainas. Finālā daugavpiliete cieta sakāvi 0:14 pret pašreizējo pasaules un trīskārtēju Āzijas čempioni kirgizstānieti Aisulu Tinibekovu, kura dominēja visu sacensību garumā.
"Anastasija ļoti labi izskatījās uzbrukumā, ļoti labi ņēma punktus, izcīnīja tos, bet var just, ka gads ir izlaists, un arī svara kategorija ir cita, ātrums ir cits. Visvairāk žēl, ka punkti bieži tika atdoti pašas kļūdu dēļ," Zvirbulis, analizējot Latvijas vadošās cīkstones sniegumu, norādīja uz sacensību prakses trūkumu. Jāņem vērā, ka Anastasija ne tikai teju gadu nav piedalījusies sacensībās, bet arī mainījusi svara kategoriju. Lielākos panākumus viņa savulaik guva svarā no 55 līdz 63 kilogramiem, bet pēcpirmdzimtā nākšanas pasaulē sacentās kategorijā līdz 68 kilogramiem. "Tur viņa bija krietni vieglāka par konkurentēm. Iespējams, jau pagājušajā gadā uz pasaules čempionātu Kazahstānā vajadzēja iet uz 62 kilogramiem, tomēr nolēmām palikt pie 68, lai nebūtu tās lielās svara dzīšanas. Viņa tomēr ir māmiņa un tobrīd vēl baroja bērnu ar krūti," apstākļus skaidroja Zvirbulis.
Nepietiekams sacensību daudzums svara kategorijā līdz 62 kilogramiem var radīt problēmas, ja infekcijas pandēmijas dēļ atkal pajuks plānotie olimpiskās atlases turnīri, jo tad olimpiskās ceļazīmes var sadalīt pēc reitinga, kurā Grigorjevai šajā svarā nav pietiekami daudz maču. "Tas var nospēlēt mums par sliktu, tāpēc ļoti labi, ka viņai izdevās šeit, Belgradā, sevi labi parādīt šajā kategorijā. Tas mums var būt labs pamats, lai pretendētu uz ceļazīmi, ja piepildīsies šāds scenārijs. Primāri gan koncentrējamies uz to, ka Tokijas kvalifikācija notiks, kā plānots."
Zvirbulis apgalvoja, ka sportistiem ir apsolīts, ka olimpiskās spēles Tokijā nākamajā vasarā noteikti tiks sarīkotas. Jautājums vien par apstākļiem, kādos sportisti tur atradīsies un sacentīsies. Šobrīd cīņas sportā ir sadalītas astoņas no sešpadsmit olimpiskajām kvotām katrā svara kategorijā. Sešas tika piešķirtas pērnajā pasaules čempionātā, bet vēl divas – Amerikas kontinentālajās atlasēs. Eiropā un Āzijā tās nepaguva aizvadīt un plāno to paveikt nākamā gada pavasarī.