Piecpadsmit gadus vecā Ornella Dančenko un 12 gadus vecā Agata Miščenkova trenējas daiļslidošanas klubā "Ozo". Klubs pievienojies biedrībai Latvijas Speciālo olimpiāde, kas pārstāv sportistus ar garīgās attīstības traucējumiem.
Latvijā plašāk pazīstamas ir paralimpiskās spēles sportistiem ar fiziskās veselības problēmām, taču abu meiteņu panākumi dod cerību, ka sabiedrība un līdzjutēji vairāk uzzinās arī par Speciālās olimpiādes kustību, kas aptver sportistus ar mentālām problēmām. Latvijas Speciālās olimpiādes vadītāja Gaļina Kaņejeva aicina pielāgoto sportu atzīt par vienotu jomu ar vairākiem neatkarīgiem virzieniem.
Speciālās sporta kustības – paralimpiskā, speciālā, nedzirdīgajiem
"Pēc būtības Speciālo olimpiādi un Paralimpisko kustību vajadzētu nošķirt gan organizatoriski, gan valsts budžeta finansējuma aspektā, kā tas arī ir citās valstīs. Šo jautājumu vajadzētu ietvert gaidāmajos grozījumos Sporta likumā, kas, cerams, tuvākajā nākotnē nonāks Saeimas uzmanības lokā," pastāstīja Saeimas Sporta apakškomisijas locekle Zane Skujiņa-Rubene ("Jaunā Vienotība"). Šobrīd Latvijas Paralimpiskā komiteja ir kā "lietussarga organizācija" pārējām īpašā sporta kustībām, un arī finansējums tiek sadalīts ar tās starpniecību.
Z. Skujiņa-Rubene skaidro, ka paralimpiskā kustība un speciālā sporta kustība pēc būtības atšķiras, jo Paralimpiskās spēles sportiskā ziņā ir pielīdzināmas Olimpiskajām spēlēm, savukārt Speciālā olimpiāde vairāk centrēta uz atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu iekļaušanu sabiedrībā. "Pasaulē tiek rīkotas arī Nedzirdīgo olimpiskās spēles, kas ir vēl viens īpašo sporta kustību virziens," viņa piebilst.
"Vēsturiski jau kopš deviņdesmitajiem gadiem šajos sporta virzienos ir izveidojies zināms apjukums. Grūti novērtēt, kuri sportisti varētu piedalīties Paralimpiskajās spēlēs, kuri – Speciālajā olimpiādē. Piemēram, ir cilvēki ar mentāla rakstura traucējumiem, kuri piedalās Paralimpiskajās spēlēs peldēšanas, vieglatlētikas, riteņbraukšanas disciplīnās. Sarežģījumus īpaši rada cilvēku ar intelektuāla rakstura traucējumiem aprūpe un testēšana pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, un šī jautājuma risināšana nākotnē būtu Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē," saka Z. Skujiņa-Rubene.
Cer uz lielāku piešķīrumu no valsts budžeta
Būtu jāizveido struktūra, kādā veidā noteiktu sportistu iekļaušanu kādā no virzieniem, bet šis process, piesaistot neatkarīgus psihologus, šobrīd prasa deviņus līdz divpadsmit mēnešus katram cilvēkam – šajā laikā notiek dažādas intervijas ar sportistu un viņa piesaistes personu. "Par šī procesa sakārtošanu sākām interesēties jau pirms pandēmijas, runājām ar pētniekiem, IZM speciālistiem. Tagad pie tā jāatgriežas, tomēr pagaidām trūkst resursu," situāciju raksturo Z. Skujiņa-Rubene.
Latvijas Paralimpiskā komiteja cer, ka izdosies no valsts budžeta nākamajā gadā piesaistīt aptuveni vienu miljonu eiro, kas tiktu sadalīti dažādajiem īpašā sporta novirzieniem. Šogad no valsts budžeta piešķirti 600 tūkstoši eiro, pirms tam tie bija tikai 435 tūkstoši eiro gadā. "Lietuvā šis finansējums ir salīdzinoši daudz lielāks – 1,6 miljoni eiro, arī Igaunijā tie ir 900 tūkstoši eiro. Latvijā finansējuma palielinājums būtu īpaši būtisks, ņemot vērā Parīzes Paralimpiskās spēles 2024. gadā," uzsver Z. Skujiņa-Rubene.
Īpašās meitenes trenējas kopā ar parastajiem bērniem
Latvijas Speciālās olimpiādes kandidātes Ornella ar Dauna sindromu un Agata, kurai ir autiska spektra traucējumi, trenējas vienā grupā ar parastiem bērniem. "Treneris pielāgo uzdevumus un slodzi atkarībā no bērna spējām," stāsta Ornellas mamma Diāna Ručevska, piebilstot, ka komunikācija ar citiem bērniem ir ļoti noderīga, turklāt sports arī veido un veido raksturu.
Redzot meitas progresu, Diāna sāka interesēties par iespēju piedalīties sacensībās. "Tas ir ļoti motivējoši – meitai ir mērķis, uz kuru tiekties. Pirmās sacensības, kurās Ornella piedalījās, bija Tamperē, Somijā, kam sekoja braucieni uz Skotiju un Vāciju, tāpēc varu teikt, ka viņa jau guvusi lielu pieredzi. Tikko esam atgriezušās no nometnes Zviedrijā, un šis ceļojums jau bija iespējams ar mūsu sponsoru – tiešsaistes iepirkšanās platformas "Joom" – palīdzību."
Pateicoties treniņiem, Ornella un Agata ir kļuvušas ne tikai daudz sportiskākas, uzlabojušas savas motoriskās prasmes un koordināciju, bet arī runu. "Progress ir patiešām jūtams, mēs to redzam viņu saskarsmē ar cilvēkiem, un kopumā varam teikt, ka mūsu meitas integrējas sabiedrībā," saka Diāna, piebilstot, ka jebkura bērna attīstībai ir nepieciešama vecāku uzmanība, ieguldījums un rūpes. "Tāpat ir arī ar īpašiem bērniem, taču, protams, ir nepieciešama lielāka uzmanība un resursi. Tomēr panākumi ir."
Meiteņu ģimenes cer, ka speciālo olimpiāžu kustība Latvijā iegūs lielāku atpazīstamību, jo sports ļoti palīdz arī garīgās veselības problēmu gadījumā. "Esmu domājusi par sacensību organizēšanu, piemēram, Baltijas līmenī. Mani iedvesmoja sacensības Skotijā, kur bija daudz bērnu, ar kuriem varēja sacensties. Protams, ir nepieciešams vecāku un sponsoru atbalsts. Šobrīd, pateicoties "Joom", man un trenerei ir iespēja regulāri braukt uz speciāli organizētām sacensībām bērniem ar intelektuālās un garīgās attīstības traucējumiem. Citi uzņēmumi noteikti piekristu palīdzēt, kad uzzinātu, cik ļoti sports palīdz šiem bērniem."
Speciālajiem olimpiešiem – gaidītās pārmaiņas
Latvijas Speciālās Olimpiādes (LSO) Valdes priekšsēdētāja Gaļina Kaņējeva pauž patiesu atbalstu ilgi gaidītajiem Sporta likuma grozījumiem, kas paredz paralimpisko kustību un speciālās olimpiādes sporta kustību padarīt par atsevišķiem, neatkarīgiem virzieniem pielāgotajā sportā.
"Jāsaprot, ka speciālās olimpiskās kustības dalībniekiem ir savādākas spējas un iespējas tās attīstīt, citas vajadzības un problēmas, vienkāršoti sakot, nepieciešams atbalsts un pacietība. Ja paralimpiskā kustība vairāk fokusējas tīri uz augstiem sporta sasniegumiem, tad mūsu dalībniekiem sports primāri saistīts ar personības izaugsmi un izglītību: treniņos tā ir komunikācija, attiecības, rakstura audzināšana, higiēnas apguve, prasme sadzīvot sabiedrībā sportojot," uz atšķirībām norāda G. Kaņējeva. Speciālajā olimpiādē dalībniekus arī grupē nevis pēc vecuma vai dzimuma, bet gan pēc sportiskajām un sasniegumu spējām. Tas nozīmē, ka vienās sacensībās var piedalīties cilvēki ar ļoti lielu vecuma starpību un sacensību pieredzi, tos vieno iespēja – mēģināt uzvarēt.
Individuālā dalībā sporta veidos katram dalībniekam noteikti līdzi jādodas atbalsta personai, kas var būt gan viens no vecākiem, gan treneris, ja viņš uzņēmies šādu atbildību. Komandu sporta veidos obligāta ir viena atbildīgā persona uz katriem četriem dalībniekiem. Neiztiek bez brīvprātīgajiem vai atbalstītājiem sacensību norises laikā.
"Jāsaprot: lai arī sports ievērojami veicina īpašo bērnu progresu, vecākiem tā ir pamatīga finansiālā un emocionālā slodze. Speciālās izglītības iestādes savukārt sniedz iespēju sportot bērniem, kuriem citādi tādas iespējas nebūtu vispār, jo ģimenes to nevarētu ne finansiāli, ne fiziski nodrošināt," piebilst G. Kaņējeva.
Tāpat, G. Kaņējevas ieskatā, likumā būtu jāiekļauj norma, kas būtu motivējoša lieliem sporta klubiem atbalstīt sportistus ar intelektuālās attīstības traucējumiem, sniedzot iespēju trenēties un nodarboties ar sporta aktivitātēm ne tikai finansiāli, bet arī atvēlot telpas, laukumus, aprīkojumu un trenerus. "Līdzīga prakse ir Nīderlandē, Ziemeļvalstīs, Austrijā un cituviet pasaulē, tostarp pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Un tomēr Latvijas modelis varētu atšķirties – atbalsts tiktu īstenots sadarbībā, partnerībā ar sporta federācijām. Valsts finansējums varētu tikt vērsts uz noteiktu līdzekļu novirzīšanu dalībniekiem, kas organizē partnerības sacensību rīkošanā, sponsorē telpas treniņiem un sacensībām, vēlams, arī novērtē treneru darbu."
Latvijas Speciālā Olimpiāde (LSO) dibināta jau 1998. gadā kā sabiedriska sporta organizācija, kas apvieno gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šobrīd tā ir Latvijā un Starptautiski atzīta un akreditēta sporta federācija. Tajā ir 22 biedri, un tai ir pievienojies arī "Ozo" klubs, kurā trenējas Ornella un Agata.
"Latvijas daiļslidotājiem piešķirta kvota dalībai Turīnas Speciālajā ziemas olimpiādē, un dalību tajā izšķirs 2024. gada pavasara sacensību sezona, kurā visi sportisti savos sporta veidos izies kvalifikācijas sacensības. Daiļslidošanā mums – LSO – paveras interesanta iespēja, kurā SO varētu izmantot apvienotā sporta tiesības, kas ļauj slidotājiem ar mentāliem traucējumiem piedalīties sacensībās kopā ar sportistiem bez tiem. Apvienotā sporta koncepcija šobrīd ir viena no SOI prioritātēm iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Mums šāda pieredze ar daiļslidošanas sniegumu līdz šim nav bijusi, tāpēc plānojam apmeklēt arī treniņus "Ozo" klubā, lai redzētu, kā strādā treneri un kā sadzīvo tik dažādie daiļslidotāji uz kopīga ledus," stāsta G. Kaņejeva.
Latvijas Speciālās olimpiādes sportisti kopš dibināšanas jau ir piedalījušies piecpadsmit Pasaules Speciālās olimpiādes (SOI) vasaras un ziemas spēlēs. Nākamās ziemas olimpiskās spēles ir plānotas 2025. gadā Turīnā, Itālijā. "Esam saņēmuši kvotas dalībai Ziemas Olimpiskajās spēlēs piecos sporta veidos, tai skaitā daiļslidošanā. Tā mums ir jauna pieredze, tāpēc uzsākam SO jauna sporta veida attīstīšanu sportistiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Ceram ka mums kopā ar sportistu vecākiem un sporta centru "Ozo" izdosies ieviest apvienotā sporta kustību, kas ir svarīgs sabiedrības integrēšanas virziens – sports visiem," nākotnes plānus iezīmē G. Kaņējeva.
Speciālās olimpiskās spēles (World games) notiek pēc līdzīga plāna kā olimpiskās un paralimpiskās spēles: ir treniņu process, dalība sacensībās, labākā snieguma atlases process, kontakti ar Starptautisko Speciālo Olimpisko komiteju, kas izvērtē un apstiprina valstu kandidātus, delegāciju kopumā.