Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Nav ko tēlot latvietīti, jātiek finālturnīrā

«Gribētu, lai līdzjutēji mūs atbalstītu kā pagājušajā finālturnīrā Slovēnijā un Latvijas basketbola popularitāte atgrieztos agrākajos augstumos,» valstsvienības kandidāts Rolands Freimanis apgalvo, ka laukumā ir gatavs atdot visu, lai dotu līdzjutējiem labas sajūtas. Viņš kā spēlētājs beidzot jūtas pietiekami nobriedis gan fiziski, gan mentāli, lai savā karjerā būtu gatavs spert nākamo soli augšup. Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība kopš 30. jūnija gatavojas augustā paredzētajam 2015. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram.

Kāda atmosfēra bijusi pirmajās divās treniņu nedēļās izlases sastāvā?

Atmosfēra jau vienmēr mums ir bijusi laba. Sanāk jau piektais gads, kopš šis kodols esam kopā. Tāpēc ir ļoti forši trenēties. Viss jau ir zināms, treneri ir pazīstami, uzdevumi zināmi. Tā bāze kopš pirmās kopā sanākšanas šajā sastāvā 2010. gadā ir palikusi, ar katru gadu paliek kvalitatīvāka un labāka. Tajā pašā laikā atkal ir pietiekami daudz jauno spēlētāju, kuri arī klauvē pie izlases durvīm, kas arī ir pozitīvi. Ne tikai jaunas sejas, bet arī neļauj atslābināties.

Uz izlases jaunpienācējiem skaties kā uz potenciālajiem konkurentiem?

Protams, kā uz konkurentiem, jo cīnāmies jau par vietu sastāvā. Tas, ka esmu bijis tajā komandā šos gadus jau nenozīmē, ka tā noteikti būs arī šoreiz. Katru gadu ir jāierāda sevi, savu atbilstību izlases līmenim, un arī šī vasara nebūs izņēmums. Tā ir laba skola visiem, arī tiem, kuri sastāvā netiek, jo redz, pie kā ir jāpiestrādā, lai nākotnē tajā komandā tiktu.

Kādos toņos treneri sāka šo gatavošanās ciklu?

Tā pamatdoma bija tā, ka nekas jau nav izdarīts un sasniegts. Viss sākas no jauna, jātrenējas. Aicināja nedomāt par citiem, tikai par sevi un to, lai mēs paši pēc iespējas labāk sagatavotos. Jāparāda savs labākais sniegums ne tikai spēlēs, bet arī treniņos. Jācenšas neieciklēties uz lietām, kuras nevaram ietekmēt. Tās uzrunas jau ļoti neatšķiras viena no otras gadu no gada, jo tāpat jau nāk klāt cilvēki, kuriem tas viss ir jauns.

Pagājušo rudeni Slovēnijā, kad neizdevās aizsniegties līdz izslēgšanas turnīram un kārotajai ceļazīmei uz pasaules čempionātu, aicināja aizmirst vai atcerēties?

Nē, nē, treneris to tēmu nemaz neaiztika, un, manuprāt, tā arī ir pareizi. Lai cik sāpīgi tas viss bija, tā ir pagātne. Tas viss ir pagājis, un šobrīd ir jāskatās uz priekšu. Jāizcīna vieta nākamajā Eiropas čempionāta finālturnīrā, un tajā jāstartē vēl labāk.

Vai izdodas arī šo finālturnīru aizmirst, jo vēl šajā pavasarī daži no komandas ar lielu vilšanos runāja par to?

Ja godīgi, es vēl pavisam nesen internetā atradu un paskatījos nelielu to spēļu apskatu. Tas bija tāds ļoti nepatīkams zaudējums pret Beļģiju, kam man pat nav izskaidrojuma. Acīmredzot tam tā bija jānotiek, lai padarītu mūs vēl stiprākus un labākus nākotnē.

Vairāk nekā pusgada laikā nav nākušas atziņas, kāpēc toreiz beļģus izšķirošajā spēlē neizdevās noliekt?

Nevarējām iemest. Neviens. Kāpēc tā, grūti pateikt. Nebija mums laikam tās pārliecības, ka iziesim laukumā un vinnēsim to spēli. Vienalga kā, bet vinnēsim.

Tā spēles augstā likme lika par sevi manīt?

Iespējams, arī tā, taču nebija jau arī tā, ka viss bija tikai mūsu rokās. Pēc tam vēl ukraiņiem bija jānospēlē ar Lietuvu. Toreiz nebija lemts. Spērām tikai vienu soli uz priekšu. Nākamo jācenšas spert nākamajā turnīrā.

Kopumā gan turnīrs nebija slikts?

Tas tā smieklīgi skan, jo mēs jau tikai no grupas izkļuvām. Protams, tā konkurence tur bija liela, taču pēcgarša tik un tā palika tāda… neteikšu, ka slikta, bet vienlaikus zinājām, ka varējām vairāk.

Laikam jau par šīs vasaras mērķi izlasē viss ir skaidrs?

Jā, protams. Jātiek uz finālturnīru. Tajā ziņā tas pagājušā gada finālturnīrs ir vairojis pārliecību, jo apzināmies, ka varam spēlēt pret jebkuru komandu un vinnēt jebkuru. Ja savāksim labu komandu, domāju, ka ir visas iespējas tikt vēl tālāk. Vispirms gan jāizdara savs uzdevums šajā vasarā, tad varam domāt par nākamo.

Kvalifikācijas turnīra izloze šķiet veiksmīgākā kopš tā paša 2010. gada, kad šis komandas kodols sāka veidoties. Visu laiku bijušas vienas «nāves grupas»…

Jā, tā varētu teikt. It kā nekā draudīga grupā nav, taču nedrīkst iemigt, jo basketbolu jau prot spēlēt visi. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums šajā grupā ir jāņem pirmā vieta. Esam šajos gados pierādījuši savu izaugsmi, un mums bez variantiem ir jātiek uz finālturnīru. Nav ko tur slēpties, tēlot to «latvietīti».

Visu sarunu ar Latvijas izlases basketbolistu Rolandu Freimani lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Rolands Freimanis

Basketbolists
Dzimis: 1988. gada 21. janvārī Gulbenē
Augums: 210 centimetru
Svars: 106 kilogrami
Pozīcija: spēka uzbrucējs
Spēlētāja karjera: ASK Rīga (2006-2007), VEF Rīga (2008-2009), Qualat Cajasol, Spānija (2009-2010), Lobe Huesca, Spānija (2010-2011), Lagun Aro, Spānija (2011), Girona, Spānija (2011-2012), Montegranaro, Itālija (2012-2013), Himik, Ukraina (2013-2014)
Sasniegumi: Latvijas čempions (2007), vicečempions (2008), Ukrainas vicečempions (2014)
Izlasē 32 spēles, 223 punkti
Debija: 2009. gada 7. septembrī pret Krieviju

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi