"Viņš to patiešām ir pelnījis. Protams, gribētu šobrīd būt viņa vietā, taču tāds ir basketbols. Paldies arī vefam. Jaunajiem spēlētājiem Anžejam Pasečņikam un Viktoram Iļjinam, jo viņi tika negaidīti iemesti tajā lielajā kuģī un tika ar to galā. Arī mazajam Kristapam [Pļavniekam] un Ingum Jakovičam. Prieks par viņu sniegumu šajā sērijā. Pārējais viss ir tā kā ir," atzina Janičenoks. "Dzīvē nekad tik daudz neesmu raudājis. Prieks par to, ka jaunie šajās divās nedēļās ieguvuši tik daudz, cik nekur citur."
Pavisam pretējs noskaņojums valdīja ventspilnieku nometnē. Sajūtas kā fantastiskas raksturoja finālsērijas vērtīgākais basketbolists Jānis Timma: "Prieks par komandu, par to, ka bija pilnas tribīnes un attaisnojām līdzjutēju cerības. Paldies treneriem un spēlētājiem par darbu visas sezonas garumā. Bija mums gan kāpumi, gan kritumi, taču spējām līdz izšķirošajam brīdim noturēt tās emocijas. Protams, lielu darbu paveica komandas kapteinis Akselis Vairogs. Viņš ar savām emocijām pie katras kļūdas neļāva padoties, uzbļāva, lai cīnamies tālāk. Viņš neļāva atslābt nevienā brīdī, līdz darbs bija paveikts līdz galam."
"Fantastiska sajūta. Kad kļūsiet par čempioniem, sapratīsiet. Prieks, ka daudzās stundas, kas pavadītas treniņos ir atmaksājušās. Visi tituli nāk grūti, taču visi ir tikpat saldi kā vienmēr. Jau esmu teicis, ka nekad neapnīk būt čempionam. Vislabākais tituls, bez šaubām, ir tas, kas izcīnīts tieši šajā brīdī, jo tad vissvaigākās ir tās emocijas, tā padarītā darba sajūta," sacīja Ventspils galvenais treneris Roberts Štelmahers.