Kā nokļuvi Barons kvartāls komandā?
Mēs kopā ar Kristapu un Sandi Valteriem un vēl dažiem spēlētājiem braucām uz Ulbroku pie trenera Vitālija Umbraško uz svariņiem. Viņi arī gāja dažādās vietās uz individuālajiem treniņiem, un ar laiku arī es kopā ar viņiem. Tad sanāca iespēja aiziet pie Baroniem patrenēties. Pāris reižu aizgājām, tad vēl pāris reižu, un beigās bija tāds jautājums - kamēr mums nav kur spēlēt, varam to darīt pie viņiem.
Cik saprotu, tu sāki trenēties samērā nesen?
Jā, tā sanāk. Tādi riktīgi komandas treniņi Baronos man ir bijuši kādi pieci seši.
Kāpēc vēl tik ilgi nebiji atradis klubu?
Tanī komandā, kurā Turcijā spēlēju pagājušajā sezonā, īsti nebija iespēju palikt. Bija citi piedāvājumi Turcijā, bet ne tik vilinoši, lai nevilcinoties atsauktos. Tā arī pagāja laiks, sāku trenēties Latvijā, un tā arī pagaidām ir palicis.
Vai komandā esi arī treneru korpusā, ja jau palīdzi galvenajam trenerim darbā ar garajiem spēlētājiem?
Teicu Edgaram (Barons kvartāls galvenais treneris Teteris - aut.), ka no rītiem, kad ir individuālie un metienu treniņi, kamēr viņš strādā ar individuālo tehniku ar mazajiem, es varu pastrādāt ar garajiem. Galu galā man ir pietiekama pieredze un šo to esmu basketbolā redzējis. Arī pēdējos gadus, kurus spēlēju Ankaras klubos, līdzīgi ar garajiem darbojos individuālajos treniņos. Šķita, ka sanāca, un arī pašam patīk. Darbojos ar viņiem kopā, un visi ir ieguvēji. Iepriekš arī bija iecere kopā ar savu aģentu, kurš gan man vairāk ir labs draugs, nevis aģents, vasarās strādāt ar viņa pārraudzībā esošajiem garajiem spēlētājiem, lai viņiem pēc tam būtu labākas iespējas tikt spēcīgās komandās.
Kāda ir vienošanās ar Barons kvartāls komandu? Cik ilgi redzēsim tevi Latvijas čempionātā?
Esam sarunājuši, ka nāku, trenējos, spēlēju, bet, ja parādās variants kaut kur citur, varu arī iet projām. Nav mums nekas oficiāli atrunāts. Viss ir balstīts uz norunu. Es gan neizslēdzu iespēju, ka varu palikt arī visu sezonu, jo pašreizējā situācija mani diezgan labi apmierina.
Kas tavā skatījumā ir labs piedāvājums?
Tāds, kas mani mudinātu izkustēties no Latvijas. Negribu ne uz kurieni iet tikai iešanas pēc. Svarīgs būtu gan tas līmenis, kurā komanda spēlē, gan arī finansiālais līmenis - lai ir jēga braukt projām.
Visu sarunu ar Kasparu Kambalu lasiet pirmdienas, 6.oktobra, laikrakstā Diena!