Kādā noskaņojumā pabeidzāt pirmo pilno sezonu Pasaules tūrē?
Sezonu neiesākām tā, kā bijām plānojuši, jo mazliet patraucēja LBL2 (Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas – aut.) fināli, kur Nauris (Miezis) un Agnis (Čavars) ar Ķekavas komandu uzvarēja. Tā rezultātā netikām uz divu Pasaules tūres turnīru kvalifikācijas sacensībām. Turpinājums gan izvērtās ļoti labs, vienīgi Pasaules kausā mazliet izpaudās pieredzes trūkums, tāpēc palikām tikai piektie. Džeki bija jūtami satraukušies. Bija spiediens, jo mēs un serbi bijām favorīti.
Kāds bija sezonas mērķis?
Es kā reālu variantu biju nolicis uzvaras sešos Pasaules tūres turnīros, izdevās piecos. Tiecāmies uz trijnieku komandu kopvērtējumā. Grūti cīnīties ar serbiem, kuriem ir daudz komandu, bet, ja godīgi,
ranga līderei Novi Sad esam vistuvāk no visiem pasaulē. Viņi mūs respektē. Domāju, nākamgad "iedosim viņiem iekšā".
Vai cerēto sasniedzāt nāciju rangā, pēc kā dalīs pirmās ceļazīmes uz Tokiju?
Lai uzlabotu pozīcijas nāciju rangā, nepietiek tikai ar komandas sekmēm. Nācās pacīnīties, lai attīstītu Grīziņkalna posmu un Latvijā izveidotu vairākus Quest līmeņa posmus, par kuriem var iegūt vairāk ranga punktu. Kopumā šogad ieguvām par piecarpus miljoniem vairāk punktu nekā pērn. Tai pašā laikā pagājušo gadu pabeidzām ceturtie, bet šo – piektie. Garām aizgāja Ķīna un Japāna. No valstu ranga uz olimpisko turnīru tiek pirmās četras komandas, taču ne vairāk kā divas no viena kontinenta. Mums ir jāapsteidz Krievija, jo serbus apsteigt ir nereāli. Viņiem ir sešas septiņas komandas, kas regulāri braukā uz turnīriem visā pasaulē, tāpēc ir daudz punktu pat bez iekšējā turnīra. Mūsu mērķis ir izveidot spēcīgu iekšējo sacensību sistēmu un papildus ar divām trim komandām, kas brauks uz turnīriem ārzemēs, apsteigt Krieviju.
Tevis minētie pieci ar pusi miljoni punktu izklausās ārkārtīgi daudz!
Pagājušo gadu beidzām ar sešpadsmit, bet šo – pie divdesmit viena miljona punktu. Pateicoties tam, ka mums bija Challenger turnīrs Ventspilī, varējām rīkot kvalifikācijas turnīrus uz šīm sacensībām. Protams, tur sabrauc arī ārzemju komandas, kas paņem mums punktus arī nost, bet mums tāpat ir izredzes daudz vieglāk tikt pie punktiem, jo nav jāmeklē iespējas, lai tiktu uz šāda līmeņa turnīriem ārzemēs.
Ārzemēs regulāri startē tikai izlases bāzes komanda?
Šosezon Latvijas U–23 izlase izcīnīja otro vietu Pasaules kausā Ķīnā. Uz tās bāzes veidosim vēl vienu komandu. Viņi būs olimpiskās vienības B sastāvā ar līdzekļiem, lai brauktu uz turnīriem. Tas ļoti atvieglo situāciju, jo trakākās izmaksas jau veido tieši tās braukšanas, turklāt, lai piedalītos augsta līmeņa turnīros, vispirms satelītturnīrā ir jāizcīna tiesības to darīt. Sanāk braukt divreiz.
Izlases komandu savulaik veidojāt kopā ar Latvijas Basketbola savienību?
Agrāk Ghetto Basket ar LBS nesadarbojās, bet 2017. gadā, kad parādījās ziņas, ka 3x3 basketbols būs Tokijā,
ar Raimi (Ghetto Basket vadītāju Raimondu Elbakjanu) nolēmām, ka pienācis laiks beigt strīdus, jo tikai kopīgiem spēkiem varam tikt uz olimpiskajām spēlēm.
Vienojāmies par palīdzību, bet man uzticēja izlases izveidošanu. Jau pirms tam biju licis spēlētājus kopā un sūtījis uz dažādiem ārzemju turnīriem, tāpēc redzēju, ka šiem puišiem labi sanāca.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5. novembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!