Saruna notika vēl pirms spēles Rīgā, kurā laukuma saimnieki uzvarēja ar 97:83. Jānis Astana labā 28:56 minūšu laikā šoreiz guva astoņus punktus (2p 0/2, 3p 2/4, 1p 2/2), izcīnīja divas atlēkušās bumbas, atdeva vienu rezultatīvu piespēli un četras reizes kļūdījās.
Kādas vēl ir īpatnības, spēlējot Kazahstānā? Tā šķiet eksotika...
Jā, daudzi brīnījās, kad parakstīju ar viņiem līgumu, taču nav jau tik traki. Pati Astana ir uzcelta līdzīgi Dubaijai, tikai ziemā ir krietni aukstāks - vidēji ap mīnus trīsdesmit grādiem, pāris dienu bija pat mīnus piecdesmit. Kopumā nav slikti.
Kāds ir līmenis Kazahstānas līgā?
Tas nav pārāk augsts, taču pavisam atslābt arī nevar. Tur jau visi gaida savu spēli pret Astanu un grib pret mums parādīt savu labāko sniegumu. Barsy un Caspy komandas, kas spēlē arī Baltijas līgā, nebūt nav vienkārši pretinieki, īpaši jau viņu laukumā.
Redzot, kādas problēmas vajā tevis iepriekš pārstāvētos klubus Viļņā un Bilbao, Astanā jūties stabilāk?
Finansiālā un sadzīviskā ziņā viss ir normāli. Man ir jauns dzīvoklis pilsētas centrā, savs šoferis. Arī līgums ir lielākais manā līdzšinējā karjerā. Uz to arī gāju, jo man galu galā ir jau 32 gadi. Bija jau varianti braukt pa Spānijām un Turcijām, taču šis bija pietiekami interesants variants, arī līmenis Vienotajā līgā ir labs, turklāt biežāk sanāk atbraukt uz mājām. Pēc spēles Minskā biju iebraucis uz trīs dienām, pēc spēles Klaipēdā man Latvijā šuva pārsisto uzaci, arī šoreiz kādu laiciņu padzīvojām.
Visu rakstu Savējais pretinieku nometnē lasiet otrdienas laikrakstā Diena 23.lpp.!