Miljardi pārcelšanai – jāskatās uz būtisko
Vēl pagājušajā vasarā gatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm ritēja nevainojami. "Vēl nekad gadu pirms spēlēm neesmu redzējis olimpisko pilsētu tik gatavu, kāda jau šobrīd ir Tokija," pērn 24. jūlijā – tieši gadu pirms šovasar plānotās spēļu atklāšanas ceremonijas – sacensību rīkotājus slavēja SOK prezidents Tomass Bahs, kuram vēl labā atmiņā bija haoss pirms iepriekšējām, 2016. gada Riodežaneiro spēlēm, kur dažādu iemeslu dēļ kavējās viss, ieskaitot olimpisko objektu būvēšanu. Tokijā jau gadu pirms spēlēm vairāk nekā puse no plānotajām 43 norises vietām bija gatavas uzņemt atlētus, bet pārējās tika pabeigtas līdz šī gada sākumam. Kā pēdējais ekspluatācijā tika nodots modernais ūdenssporta centrs, kura svinīgo atklāšanu 22. martā gan izjauca koronavīrusa pandēmija.
Tieši olimpisko spēļu vajadzībām Tokijā tika uzbūvēti astoņi sporta objekti, 25 sacensību vietās plānots izmantot jau tur esošo infrastruktūru, no kurām vairākas kalpoja pat 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu norisē, bet vēl desmit plānotas kā pagaidu būves. Sacensību centrs – 68 tūkstošus skatītāju ietilpīgais Olimpiskais stadions – no jauna uzbūvēts tieši iepriekšējā vietā.
"Jau pēc gada Japāna pārrakstīs vēsturi. Tas būs brīnišķīgs un unikāls brīdis mūsu laipnajiem saimniekiem, lai parādītu labāko no Japānas: bagātīgo vēsturi un tradīcijas, visprogresīvākās inovācijas, jūsu viesmīlības kultūru un, protams, mīlestību pret sportu," par pēdējā gatavošanās posma sekmēm pārliecināts uzrunā tobrīd bija SOK prezidents.
Par 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu sekmīgu norisi teju līdz pēdējam brīdim SOK un rīkotāju pārstāvji nenoguruši centās pārliecināt arī tad, kad koronavīrusa pandēmija jau plosīja visu pasauli un arvien skaļāki kļuva sportistu un sabiedrības iebildumi. Vēl marta vidū atbildīgās personas palika pie sava, aizbildinoties ar moderno olimpisko spēļu pamatlicēja Pjēra de Kubertēna izstrādāto Hartu, kas neparedz spēļu aizvadīšanu ārpus tradicionālā olimpiādes četrgades cikla, tomēr brīdi vēlāk lielvalstu Kanādas, Austrālijas un Lielbritānijas pārstāvji uzsvēra, ka 2020. gadā olimpiskajās spēlēs Tokijā nepiedalīsies, mudinot tās pārcelt uz nākamo gadu. Jau tai pašā dienā Japānas premjerministrs Šindzo Abe paziņoja, ka atbalsta iespējamo pārcelšanu, bet vēl dienu vēlāk par to vienojās SOK un Tokijas spēļu rīkotāji. Jau šajā laikā sāka parādīties krietni ticamāki vilcināšanās iemesli pārcelšanai. Finansiālie zaudējumi, kas veidosies, mainot olimpisko spēļu norises laiku vai atceļot tās vispār. Pirmās aplēses liecināja, ka spēļu nenotikšana plānotajā laikā Japānas ekonomikai vien izmaksāšot sešus miljardus eiro, bet to atcelšana – ap 380 miljardiem eiro. Iespaidīga summa. Jau šobrīd SOK piešķīrusi 800 miljonus dolāru, lai spēļu rīkotāji varētu mazināt finansiālo slogu. "Spēles noteikti būs citādas, tām jākļūst citādām. Šī krīze mūs māca skatīties uz būtisko un atstāt maliņā lietas, kuras būtu jauki realizēt. Spēļu rīkotājiem jākoncentrējas uz būtisko."
Pēc spēļu pārcelšanas to rīkotāji un Tokijas pilsētas vadība negrasās 23. jūlijā svinīgi atzīmēt tradicionālās "gads līdz olimpiskajām spēlēm" svinības. "Koronavīrusa izraisīto infekciju un nāves gadījumu skaita dēļ rīkotājkomiteja uzskata, ka sabiedriskā doma šoreiz prasa cita veida ziņojumu. Daudzās valstīs situācija joprojām neuzlabojas. Rīkotāji uzskata, ka šoreiz olimpisko impulsu pareizāku radīs mērenāks tonis.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!