ZIEMAS VIELMAIŅA
Lasot zinātnisko literatūru par ēstgribas izmaiņām dažādos gadalaikos, atrodams ļoti interesants jēdziens "ziemas vielmaiņa". Tā nav ne metafora, ne zinātniskā fantastika, bet hipotēze, ko 2014. gadā izvirzīja Reimonds Kronaizs, Deivids Sinklērs un Endrū Bremers. Tas radies no idejas, ka mūsu septiņus miljonus gadu garo evolucionāro ceļu iezīmējuši divi sezonāli izaicinājumi – kaloriju trūkums un ziemas aukstums. Pašlaik cilvēks tos ir atrisinājis, jo transportlīdzekļi fundamentāli uzlabojuši piekļuvi pārtikai, savukārt mākslīgais apgaismojums ļauj uzturēties gaišās telpās laikā, kad ārā valda tumsa. Tas it kā ir labi, tomēr tādēļ nojucis mūsu dabiskais cikls. Kā notika pagātnē? Ziemā ēdām mazāk, jo gluži vienkārši pārtika nebija viegli pieejama, un vairāk gulējām, jo, tumsai iestājoties, miega cikls sauca gultā. Pētniekiem šķiet, ka izveidojusies evolucionāra nesakritība starp fizioloģiju, kas attīstījusies, lai pretotos sezonālajam kaloriju trūkumam un aukstuma stresam, un moderno pasauli, kur pārtika ir pieejama uz katra stūra, bet radiatori silda telpu līdz absolūtam komfortam. Vairs nav vajadzības badoties un trīcēt, un, ja tam pa virsu uzēd taukiem un cukuriem bagātu ēdienu, aptaukoties iespējams pavisam viegli. Ziema pa īstam nekad tā arī nepienāk, jo esam sev mājās nodrošinājuši mūžīgu vasaru (vai, atceroties, cik dārgi maksā apkure un elektrība, – vismaz pavasari). Tādēļ ēstgriba izpaužas uz pilnu klapi.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!