Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 22. februāris
Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Dainis out kustība

Diezgan ilgi sekoju līdzi sporta notikumiem, bet patiešām neatceros, kad kāds treneris Latvijā būtu nonācis tik lielā presingā, kā tas noticis ar pašreizējo futbola valstsvienības stūrmani Daini Kazakeviču. Viņu atkāpties no amata spiež gan aktīvākie futbola fani, gan mediji, var teikt - visi, kam nav slinkums. Skaļākais sauklis, kas raksturo šo kustību, ir Dainis out jeb Dainim jāiet prom.

Šī viedokļa izplatītāji ir pārliecināti – ja no izlases galvenā trenera posteņa aizietu Dainis Kazakevičs, Latvijas futbolistu sniegums noteikti uzlabotos un Euro 2024 kvalifikācijas turnīra punktu mūsu valstsvienībai tabulā būtu stipri vairāk. Galu galā ir taču sen zināma paruna – uzvar sportists, bet zaudē treneris. Latvijas fanu sektors saukli Dainis out sāka skandēt pēc Latvijas un Velsas spēles, kurā mūsējie piekāpās ar 0:2. Šis fakts un līdz ar to arī viedoklis tika tiražēts dažādos medijos un sociālajos tīklos, liekot saprast, ka liela daļa futbola žurnālistu domā līdzīgi. Sekoja spēle pret Armēniju, pirms kuras Latvijas Futbola fanu asociācija izplatīja demaršu, apsolot, ka, sākoties spēlei, dosies prom no tribīnēm uz 45 pārdomu minūtēm un atgriezīsies tikai uz otro puslaiku. Tas arī tika izdarīts. Mediji un sociālie tīkli par šo akciju pastāstīja visiem, kuri to vēl nezināja. Visu cieņu futbola līdzjutējiem par aktivitāti un viedokļa paušanu. Arī es vēlētos, lai Latvijas futbolistu pūrā kvalifikācijas ciklā būtu vairāk nekā trīs punkti, un fanu neapmierinātību it kā var saprast. Tomēr ar visu to mani tirda jautājums: vai patiešām lielākais, ja ne pat vienīgais vaininieks šajā situācijā ir galvenais treneris Dainis Kazakevičs? Lai atbildētu uz šo elementāro jautājumu, nāksies paskatīties mazliet plašāk.

VAI PATIEŠĀM VISS IR SLIKTI

No kā vispār veidojas kādas komandas sniegums un sportiskie rezultāti? No trenera. Pareizi. Viņš izvēlas spēlētājus valstsvienībai, vada treniņprocesu, nosaka spēles taktiku. Bet vai no trenera ir atkarīgs viss? Kā ir ar futbolistiem laukumā? Vai no viņiem nekas nav atkarīgs? Laikam jau ir. Tas nav uzbrauciens Latvijas futbolistiem, tas ir mājiens līdzjutējiem un medijiem neaizrauties ar vienpusēju situācijas skatījumu. Jā, punktu tabulā Latvijas izlases futbolistiem ir pamaz. Jā, bija divas sagrāves viesos – 0:5 pret Horvātiju un 0:4 pret Turciju. Bet bija arī citas spēles – pieklājīgs zaudējums 0:1 viesos pret Velsu, 2:3 mājās pret Turciju, kur turki uzvaras vārtus iesita tikai kompensācijas laika izskaņā samērā strīdīgā situācijā, bija 1:2 zaudējums Armēnijā ar atkal pēdējiem vārtiem, ielaistiem kompensācijas laikā. Arī spēļu saturs šajā ciklā, ja neskaita dueli pret Horvātiju un desmit pēdējās minūtes Turcijā, nemaz nav bijis tik ļoti peļams. Te arī jāņem vērā, ka Horvātija ir divu iepriekšējo Pasaules kausa finālturnīru medaļniece, kas vien pasaka, ka sagrāve pret to nav traģēdija. Savukārt pret Turciju viesos pie rezultāta 0:1 Latvijas futbolisti divreiz bija tuvu vārtu guvumam. Kas zina, kā viss beigtos, ja izdotos iesist. Arī mājas cīņa 0:2 pret Velsu, pēc kuras sākās šī sāga, jāvērtē kontekstā ar trīs dienas pirms tam Horvātijā aizvadīto spēli pret ļoti spēcīgu pretinieku un tūkstoš kilometru turp un tikpat atpakaļ lidojumu. Tāpēc fiziskais nogurums duelī pret Velsu bija neizbēgams, turklāt otros vārtus pretinieki kompensācijas laikā guva, kad, iespējams, laukuma vidū tika veikts pārkāpums pret Robertu Savaļnieku. Mūsu futbolisti, gaidot tiesneša svilpi, brīdi apstājās, un velsieši to veikli izmantoja. Neveiksmēm var atrast objektīvus iemeslus. Jā, varbūt Kazakevičs mačā pret Horvātiju neuzminēja, kuru vārtsargu izvēlēties, un ar Nilu Puriņu 0:2 jau 13. minūtē noteica gala iznākumu, taču kaut kad futbolistiem nepieciešams dot iespēju sevi parādīt.

SPOGULĪT, SPOGULĪT...

Apkoposim Latvijas izlases pēdējo gadu rezultātus. Pirms gada Daiņa Kazakeviča vadībā Latvijas futbolisti ieguva otro vietu Baltijas kausā, finālā ar 11 metru sitienu epilogu piekāpjoties respektējamai Islandes izlasei. Pirms tam 2022. gadā mūsu valstsvienība izcīnīja pirmo vietu Nāciju līgas D līmenī. Savukārt 2021. gadā Pasaules kausa atlasē atkal ar Kazakeviču pie trenera stūres Latvija desmit spēlēs savāca deviņus punktus. Taču jāņem vērā, ka seši no tiem bija pret Gibraltāru. Ja nebūtu šī futbola pundura, atkal paliktu pāri vien trīs punkti. Euro 2020 atlases ciklā Latvijas izlase ar slovēņu treneri Slavišu Stojanoviču priekšgalā desmit spēlēs arī ieguva trīs punktus un palika pēdējā, sestajā, vietā grupā. Savukārt 2018. gadā Nāciju līgā D līmenī sešās spēlēs tika savākti četri punkti un trešā vieta, tikai pateicoties papildrādītājiem, apsteidzot Andoru. Tad trenera postenī atradās somu speciālists Miksu Pātelainens.

Nākas secināt, ka nekādā pēkšņā bedrē izlase, futbolisti un treneri nav iekrituši. Vairāk vai mazāk Latvijas valstsvienība atrodas vienā līmenī. Te arī rodas jautājums – kāpēc līdzjutējiem šķiet, ka noticis kaut kas pazemojoši slikts un pie vainas ir viens treneris?

KUR IR KĻŪDU UZSKAITĪJUMS?

Lai kaut ko pārmestu Dainim Kazakevičam, vajadzētu to pamatot ar argumentiem, ko un kā varēja un vajadzēja izdarīt labāk. Piemēram, treneris spēlēs izmanto nepareizu taktiku, ņem ne tos futbolistus, slikti vada treniņprocesu. Tad jānorāda, kādai jābūt gudrajai, punktus dodošai taktikai, vai kuri Kazakeviča neuzaicinātie futbolisti būtu glābuši Latvijas futbola reputāciju. Atteikšanās no vārtsarga Pāvela Šteinbora un pussarga Artūra Zjuzina pakalpojumiem pēc incidenta diez vai būtu spēcīgs arguments. Publiski zināms par RFS aizsarga Vitālija Jagodinska trenerim Kazakevičam neglaimojošiem izteicieniem. Taču jebkurš treneris nekad nebūs mīļš visiem. Vismaz man šķiet, ka pat teorētiski nav daudz tādu futbolistu, kurus vēl papildus varētu aicināt uz Latvijas izlasi.

Par taktiku daudz neizteikšos, nejūtos tik kompetents. Ja kādam ir kas vērtīgs arsenālā, neturiet sveci zem pūra, pastāstiet to visiem! Bet bez pamatojuma kritizēt treneri, ka nav labu rezultātu, man nešķiet ne ētiski, ne loģiski. Piekritīšu Kazakevičam, ka viņu neadekvāti «presē». Patiešām nav saprotams, kāpēc visu laiku trenerim jāprasa par amata krēslu. Jebkuram ir skaidrs, ka sportiskie rezultāti nedod Kazakevičam nekādus variantus pašapmierināti gulēt šūpuļkrēslā. Jautājums nesatur intrigu. Vai mērķis ir zāģēt zāģēšanas pēc? Ko dotu galvenā trenera nomaiņa trīs spēles pirms cikla beigām? Vai tas būtu lietderīgi?

PANĀKUMU ATSLĒGA

Ja salīdzinām ar laiku tieši pirms 20 gadiem, kad Latvijas izlase iekļuva kontinenta finālturnīrā, tolaik sastāva kodols balstījās uz viena kluba Skonto bāzes. Turklāt paskatieties, kur tad un vēlāk spēlēja virkne Latvijas izlases futbolistu! Daļa Anglijas Premjerlīgā vai zemākās šīs valsts līgās. Citi Spānijas La līgā vai Krievijas Premjerlīgā. Protams, nevar piemirst par Māra Verpakovska zvaigžņu stundu, kas ļoti palīdzēja tikt uz finālturnīru Portugālē. Tobrīd Latvijas futbolā bija ienākusi talantīga (vai talantīgāka) paaudze. Arī fortūna stāvēja mums klāt. Sportā tā gadās. Bet kā ir tagad, cik no pašreizējās izlases spēlē spēcīgās līgās un klubos? Labi, Vladislavs Gutkovskis vēl nesen sita vārtus Polijā, Raimonds Krollis un Roberts Uldriķis spēlē (vai vairs nespēlē) Itālijā un Nīderlandē. Jānis Ikaunieks pirms gadiem tika Francijas augstākās līgas klubā.

Tomēr tas ir par maz, kaut vai salīdzinot ar Verpakovska paaudzi. Tas arī ir par maz, salīdzinot ar mūsu grupas pretinieku pārstāvēto klubu sarakstu. Vai esat redzējuši, kādus klubus pārstāv Horvātijas, Turcijas un Velsas futbolisti? 95% mūsu izlases vīru par tādiem varētu tikai sapņot. Tas nav nejauši, ka Latvijas futbolisti šādos klubos nespēlē.

SKAĻI, BET VAI LABI?

Man arī ir tīri cilvēcīgs jautājums Latvijas Futbola fanu asociācijas pārstāvjiem – cik jūs izturētu, ja kāds nemitīgi vaicātu, cik ilgi būsiet futbola fani? Vienreiz, divreiz, trīsreiz? Man nav pieņemams šis līdzjutēju žests – aiziesim uz spēli, tad pirmajā puslaikā dosimies prom no tribīnēm, bet pēc pārtraukuma atgriezīsimies. Es nespēlēšos ar tevi smilšu kastē, tad atkal spēlēšos, lai tu saprastu, cik esmu vērtīgs. Īstie futbola līdzjutēji ir tie, kuri komandu atbalsta vienmēr, it īpaši smagākajos brīžos. Tieši tad atbalsts ir visvērtīgākais. Kas tie par faniem, kuri komandu atbalsta tikai tad, ja tā atrodas virsotnē! Pie pilna galda visi ir draugi. Es arī īsti nesaprotu žurnālistus, kuri cenšas izbaudīt uz uguns cepta Kazakeviča šašlika smaržu un garšu. Tas tikai eskalē situāciju. Futbola līdzjutēji ir viens līmenis. Sporta žurnālistiem var būt savs viedoklis, bet tam jau būtu jābūt ar nopietnu argumentāciju. Tomēr tāda redzama pamaz. 


Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kalniete no līdzenuma

Slaloma distances cienīgu pārbaudījumu virkni savas īsās sportistes karjeras laikā bijis jāiztur Dženiferai Ģērmanei (20), tomēr apņēmīgā sportiste šoziem ne tikai apklusinājusi visus skeptiķus, ...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā