Nokrita no skaidrām debesīm
Titovam ir potenciāls tuvākajos gados izaugt par Latvijas pieaugušo izlases futbolistu, apgalvo treneris Aleksandrs Basovs. Viņš kā U19 valstsvienības stūrmanis pirmais savām acīm varēja novērtēt Titova prasmes laukumā, bet tagad ar 20 gadu veco londonieti jau rēķinās U21 komandas kontekstā. Vienībai septembrī atsāksies Eiropas čempionāta kvalifikācija.
Labās malas aizsargs, kurš var spēlēt arī pussarga pozīcijā, piedzima Londonā 2000. gada 5. janvārī. Viņa māte Olga ir no Latvijas un vēl pirms Deivida dzimšanas pārcēlās uz Angliju, kur saskatījās ar citu pasaules ceļotāju, Etiopijā dzimušo Jonasu.
Futbols Titovu ģimenē allaž bijis cieņā, to tepat Latvijā gana nopietnā līmenī spēlējis Olgas onkulis Mihails. Diezgan ātri pasaulē populārākā spēle sāka uzkarsēt arī Deivida asinis, un puisis Londonā uzsāka treniņus, bet 2015. gadā pievienojās tradīcijām bagātajam Brentford klubam, kura bāzes vieta atrodas turpat Anglijas galvaspilsētas apkaimē.
Gadu pēc pievienošanās kluba jauniešu sistēmai Titovs jau parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu, jo Brentford likvidēja jaunatnes akadēmiju, tā vietā radot rezerves komandu, kas ar U23 vecuma futbolistiem aizvadīja pārbaudes mačus ar citu Anglijas klubu jauniešiem un devās arī ārzemju tūrēs. Taču par nopietna līmeņa futbolu to nevarēja uzskatīt, un Titovs neslēpj, ka sajūta šādās spēlēs bijusi kā treniņmačos. Līdz kādam brīdim jaunietis tādos progresē, taču pēc tam jau nepieciešams uzkrāt konkurētspējīgāka līmeņa pieredzi.
Latvijas Futbola federācija (LFF) savām izlasēm rekrutē ne tikai šeit dzimušus un augušus futbolistus, bet aktīvi meklē latviešu izcelsmes futbolistus arī ārzemēs. Titovs gan esot nokritis kā no skaidrām debesīm, jo iniciatīva pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā nākusi no viņa ģimenes, kas atsūtījusi vēstuli, lūdzot izvērtēt Deivida prasmes un potenciālu palīdzēt mātes dzimtenei. U19 izlases galvenais treneris Basovs pirmoreiz aizsargu izsauca uz treniņnometni 2018. gada februārī.
"Biju pārsteigts, jo domāju, ka komandā būs puiši tikai no Latvijas komandām, taču bija spēlētāji no Itālijas, Vācijas un citiem ārzemju klubiem," saka Titovs, kam labākais kontakts izveidojies ar futbolistiem, kuri prot angļu valodu. Viņš nenoliedz, ka starp sevi un pārējiem sākumā jutis barjeru, jo pats runā tikai angliski. Krievu valodu viņš saprot daļēji, bet latviešu – nemaz. "Sapulces ir sarežģītas, jo tās notiek latviski, bet, par laimi, vairāki puiši prot labi izskaidrot. Arī Basovs un citi treneri angliski runā ļoti labi."
Citāda mentalitāte
Viens ir futbola valoda, kas dominē spēlēs, treniņos un sapulcēs, bet pavisam kas cits ir futbolistu sarunas un joki ģērbtuvēs. Tur gan Titovs pagaidām ir nedaudz nostāk no pārējiem. "Atceros, ka pēc pirmās nometnes man nemaz negribējās atgriezties izlasē. Beigu beigās sapratu, ka šis nav stāsts par jaunu draugu iegūšanu, bet gan Latvijas goda aizstāvēšanu un savas karjeras izaugsmi."
Iemesls atgriezties U19 izlasē Deividam bija, jo Basovs atzinīgi novērtēja jauniegūtā futbolista prasmes un uzaicināja viņu vasarā piedalīties Baltijas kausā. Aizsargs jau turnīra pirmajā mačā nospēlēja visas 90 minūtes, palīdzot uzvarēt igauņus, otrajā pret Lietuvu palika rezervē, bet noslēgumā pret somiem uz Šauļu stadiona zāliena atkal pavadīja visu spēli. Visās Baltijas kausa spēlēs talantīgā komanda guva uzvaras un neielaida nevienus vārtus, kur liels ieguldījums arī Deividam, pelnīti virs galvām ceļot turnīra galveno trofeju.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!