Rūjienas tirgus laukuma putekļos
1921. gada 9. februārī tika izveidota atlētu biedrība Krauze, kas savu vārdu ieguva par godu svaru cēlājam, pirmajam pasaules rekordu uzstādījušajam latviešu sportistam Jānim Krauzem (1893–1919). Starp jaunās biedrības dibinātājiem bija arī tuvs Jāņa draugs cīkstonis Rūdolfs Ronis (1897–1970), kurš atradās savas popularitātes virsotnē, togad kļūstot par pasaules meistarsacīkšu sudraba medaļas ieguvēju grieķu-romiešu cīņā. 1923. gadā R. Ronis sāka strādāt robežsargu dienestā uz Latvijas un Igaunijas robežas (15 km no Rūjienas) un drīz vien ar milzu enerģiju nodibināja biedrības Krauze Rūjienas nodaļu. Atklāšanas svētki notika svētdienā, 1923. gada 28. oktobrī.
Pavēlā rudenī, iedams garām Rūjienas lielajam tirgus laukumam, R. Ronis noskatījās, kā puikas pa smiltīm dzenā futbola bumbu. Pēc pāris dienām čempions atnāca atkal, lai aicinātu viņus sev līdzi uz Rūjienas Zemkopības biedrības telpām, kur mājvietu bija atradusi jaunā atlētu biedrība ar cīņas, boksa, futbola, vingrošanas un šaha sekcijām, arī pūtēju orķestri. Rūjienā sākās vēl nepiedzīvota interese par cīņas sportu. Ap mazo, četrus metrus garo paklāju, ko paši bija griezuši, šuvuši (no veciem zemnieku atdotiem maisiem) un pildījuši ar zāģu skaidām, stāvēja vairāk kā 100 zēnu, nepacietīgi gaidot trenera uzaicinājumu. Starp viņiem arī Edvīns Bietags. Dažus gadus vēlāk jau puse Latvijas izlases cīkstoņu nāca no Rūjienas: Kārlis Pētersons, Edvīns Bietags, Pāvils Atars, Augusts Ķīsis, Ādolfs Mednis, brāļi Edgars un Rihards Kici, arī sporta darbinieks Arnolds Rezevskis-Raitums.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!