Šāda dzīvošana neziņā par nākotni – būs vai nebūs darbs, nekādas nojausmas, kur vajadzēs braukt, – nav psiholoģiski grūta?
(Apdomā.) Nu nē. Zini, tā būtu, ja es nevarētu atrast komandu. Šobrīd ir varianti, taču ne tādi, kas mani pašu apmierina. Periodu, kad sastāvus vāc ULEB Eirolīgas komandas, esmu palaidis garām, jo aizbraucu uz NBA Vasaras līgu, bet rēķinājos, ka tā var notikt. Likmi liku uz NBA, bija arī sajūta, ka varētu izdoties. Zināju, ka tas ir daļējs risks, jo varu pazaudēt iespēju pievienoties daļai Eiropas klubu, bet vienlaikus gāju uz savu mērķi – NBA. Tāpēc tagad ir situācija, ka sezonas sākumā esmu bez komandas. Psiholoģiski grūti vai pārdzīvojumu nav, vienkārši gribas spēlēt. Protams, dažreiz uznāk besis, bet tikai no tā, ka nav maču rutīnas.
Tātad iespējas pievienoties kādam klubam tev ir, tikai pats šobrīd esi izvēlīgs?
Ne gluži tā. Zinu, ka ir komandas, kas par mani interesējas, bet uzskatu, ka tik ilgi esmu gaidījis un cīnījies, lai nonāktu labā vietā, līdz ar to varētu atļauties nepieņemt pašus pirmos piedāvājumus. Mani interesē Eirolīga vai arī vienkārši ļoti labs klubs. Augsta līmeņa komanda. Uzskatu, ka man ir jāspēlē savā līmenī, nevis jāslēdz līgums tikai tāpēc, lai kaut kur būtu.
Ko tad, ja nesaņemsi piedāvājumus no savam līmenim atbilstošām komandām?
(Apdomā.) Neizskatu iespēju, ka es varētu nesaņemt, bet, protams, ja periods bez darba ievilksies, būšu gatavs noslēgt līgumu arī ārpus Eirolīgas, lai vienkārši spēlētu. Šobrīd tāds brīdis vēl nav sasniegts. Nav ko sasteigt.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!