Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +1 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kopā tiešām stiprāki

Par iespējamu Latvijas vadošo sporta organizāciju apvienošanu tiek runāts laiku pa laikam. Tomēr iepriekš līdz reālam rezultātam nav nonākts. Viss mainījies pēc Jāņa Buka stāšanās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā pagājušajā vasarā, viņam šo izvirzot kā vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem. Šobrīd process jau ieguvis taustāmas aprises, un Buks vēlas, lai apvienotā organizācija kļūtu par ļoti spēcīgu visas sporta nozares balsi un ruporu.

Ko gaidāmā apvienošanās nozīmē?

Mūsu galvenais mērķis ir zem LOK jumta apvienot visas Latvijas sporta organizācijas. Tajā pašā laikā visi LOK biedri un asociētie biedri saglabā savu juridisko neatkarību kā sporta veidu federācijas vai sporta organizācijas.

Kādēļ jautājums par apvienošanos aktuāls ir tieši šobrīd?

Nedomāju, ka tas ir aktuāls tieši šobrīd, tas ir aktuāls jau gadus 20. Igaunijā pirms 22 gadiem izveidoja vienu apvienotu sporta organizāciju, bet Latvijā tieši tajā pašā laikā uzrakstīja Sporta likumu, kurā sporta nozare tika safragmentēta mazos veidojumos. Lai tu būtu nozīmīgs un tevī ieklausītos, jābūt vienam nozares spēlētājam, nevar pie galda sēdēt četras vai piecas dažādas sporta organizācijas. Vienotajai sporta organizācijai jābūt tai vietai, kurā top nozari regulējošie noteikumi.

Savā pieredzē esi saskāries ar gadījumiem, kad katra organizācija velk deķi uz savu pusi un tādējādi tiek traucēta sporta attīstība?

Mana sporta funkcionāra karjera nav ļoti gara, tikai no 2019. gada, bet, strādājot Latvijas Volejbola federācijā, redzēju, ka tieši tā arī notiek – mums bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, mums Olimpiskajā komitejā bija pludmales volejbolisti un mums bija Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) ar visām mazajām sacensībām un bāzes finansējumu. Katra organizācija atmeta kādu mazo krikumiņu, katra veidoja savu politiku, redzējumu par nozari un tās attīstību. Tas ir neefektīvi, turklāt no pārvaldības viedokļa redzams, ka lielāko organizāciju LOK un LSFP funkcijas nav fundamentāli atšķirīgas, lielā mērā pārklājas. Tad kāpēc būt ar diviem administratīvajiem aparātiem, ja to var daudz lētāk izdarīt vienkopus?

Ko esošie LOK un LSFP biedri no šīs apvienošanās iegūtu?

Stipru pārstāvniecību. Aiz sava kabineta loga uz ielas redzu mūsu saukli Kopā stiprāki. Trīsdesmit gadu garumā LOK veidota kā viens «kases lodziņš», kas pēc kaut kādiem kritērijiem un principiem sadala finansējumu. Tomēr es vēlos LOK redzēt kā organizāciju, kurā finansējuma dalīšana ir ļoti sekundāra un vēl jārunā, vai tā vispār ir vajadzīga funkcija. Drīzāk LOK jāveido kā spēcīgs lobijs sporta nozarei, lai mēs kopīgi varam izcīnīt nodokļu atvieglojumus, ja ziedo sporta organizācijām, lai mēs spētu pacelt limitus attaisnotajiem izdevumiem, kurus katrs drīkst norādīt savā gada deklarācijā, utt. Ārkārtīgi svarīgi būtu nozari padarīt mazāk atkarīgu no valsts finansējuma, panākt, ka tā pati spēj nopelnīt. Šai vienotajai organizācijai ir jākļūst par ļoti spēcīgu visas sporta nozares balsi un ruporu.

Kāds ir reorganizācijas procesa laika grafiks?

Plānojam 27. februārī izsludināt gan LSFP, gan LOK biedru kopsapulci. Tad 27. martā vispirms notiktu LOK kopsapulce, kurā biedri balsotu ne tikai par gada pārskata apstiprināšanu, bet arī jauno statūtu redakciju un reorganizācijas līguma redakciju. Ja LOK biedri apstiprinātu jauno statūtu un reorganizācijas līguma redakciju, tajā pašā dienā, visticamāk, tajā pašā vietā sanāktu arī LSFP biedru kopsapulce un balsotu par reorganizācijas līgumu. Ja arī LSFP nobalsotu par to, iestātos trīs mēnešu periods, kurā var veikt apstrīdēšanu un pārskatīt citas juridiskas nianses. 12. jūliju šobrīd esam iezīmējuši kā dienu, kad tehniskais apvienošanās process tiek pabeigts. Tādā gadījumā tieši gadu un vienu dienu pēc manas ievēlēšanas būtu izveidota jauna konsolidēta visas sporta nozares organizācija, kuras nosaukums būtu Latvijas Olimpiskā komiteja. Šobrīd skatāmies uz 20. septembri kā datumu, kad varētu tikt vēlēta jauna LOK vadība – izpildkomiteja, valde un prezidents. Tad jaunais LOK varētu pilnvērtīgi sākt savu darbību.

Līdz šim LOK bija arī individuālie locekļi un par organizācijas prezidentu viņi balsoja kopā ar federācijām. Tagad šāds individuālo locekļu statuss tiks likvidēts?

Individuālos locekļus nominēja pašas federācijas un faktiski sanāca, ka katrai federācijai ir trīs balsis – divas pašai federācijai un viena individuālajam biedram. Pēc jaunās struktūras katrai federācijai būs viena balss. Tā ir vissaprotamāk un loģiskāk. Sportiskā pārstāvniecība necietīs, jo LOK ir arī Atlētu komisija, bet Atlētu komisijas pārstāvis ir izpildkomitejā. 

Gandrīz 30 sporta federācijas varētu palikt asociētā biedra statusā jeb bez balsstiesībām, jo tās nav Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) atzītas.

Šobrīd tās ir 27 federācijas, bet dažas pašas atrodas konsolidācijas procesā un, visticamāk, paliks 24 federācijas. Mums šajā procesā jāievēro Olimpiskā harta, bet tā daudzus jautājumus reglamentē ļoti strikti un detalizēti, piemēram, olimpiskajiem sporta veidiem ir jābūt vairākumam. Asociētā biedra tiesību un pienākumu apmērs būs gandrīz identisks kā parastajiem biedriem, viņiem būs tieši tādas pašas tiesības piedalīties Olimpiskās komitejas darbā, izņemot balsojumus Ģenerālajā asamblejā. Taču asociētajiem biedriem būs garantēta viena vieta izpildkomitejā.

Drīz pēc tam, kad šis process sāka virzīties pavisam taustāmi, janvārī vienā organizācijā apvienojās desmit olimpisko individuālo sporta veidu federācijas. Tas nozīmē, ka tās ar gaidāmo reorganizāciju nav apmierinātas?

Nedomāju, ka šīs jaunās organizācijas izveide ir saistīta ar reorganizācijas procesu, jo uzsaukuma autors Jānis Liepiņš (Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents – aut.) ir arī LOK Juridiskās komisijas vadītājs un Juridiskā komisija sniegusi savu absolūti adekvātu, pragmatisku, uz rezultātu vērstu juridisko analīzi. Dzīvojam demokrātiskā valstī, katram ir iespējas un tiesības izpausties, kā viņš vēlas. Nav izslēgts, ka dažus mēnešus pēc LOK reorganizācijas procesa un vienas lielās Latvijas sporta organizācijas izveidošanas sanāk kopā 2–3 cilvēki un izveido, piemēram, Latvijas Sporta federāciju konfederāciju.

Bet šobrīd ir kāda federācija, kas par gaidāmo reorganizāciju noskaņota kritiski?

Neesmu dzirdējis nevienu publisku vai nepublisku kritiku. Mēs ļoti daudz strādājam ar biedriem, skaidrojot viņiem šos procesus. Vēlamies, lai tie ir saprotami, skaidri un caurspīdīgi, lai tajā nevienu nemēģina apčakarēt. Labā lieta ir, ka mēs nerunājam par naudas sadali, bet gan par to, lai organizācija patiesi kļūtu spēcīgāka. Esam četrus vakarus veltījuši sarunām ar biedriem, kuros viņiem ir bijusi iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus. Manuprāt, šis ir viens no godīgākajiem un atklātākajiem procesiem, kāds Latvijas sportā noticis.

Cik šis reorganizācijas process ir sarežģīts juridiskā ziņā?

Arhitekts juridiski ir advokāts un Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas izpildkomitejas loceklis Mārtiņš Dambergs, viņam jau ir šāda pieredze. Tas, ka šis process notiek caur reorganizāciju, manuprāt, ir vissaprātīgāk un godīgāk, jo ietver to, ka LOK pārņem arī visas LSFP saistības un pienākumus. Līdz ar to visu Sporta likumā noteikto LSFP funkciju izpildi bez jebkādām problēmām turpmāk varēs veikt LOK.

Vai nevarētu patraucēt tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd ir bez Sporta departamenta vadītāja?

Kad šo procesu decembrī sākām, toreizējais Sporta departamenta direktors man teica, ka šobrīd ministrijai nav uzstādījuma par vienotas sporta organizācijas nepieciešamību. Mana atbilde bija, ka mēs to nedarām IZM dēļ, bet gan sev, lai izveidotu vienotu un spēcīgu nozares organizāciju. Līdz ar to manā redzējumā ministrijai šajā procesā īsti nav lomas – no tās nesagaidu būtisku palīdzību, taču arī ceru, ka netiks veiktas kādas traucējošas darbības.

Jau pieminēji Igaunijas piemēru, bet kāda situācija ar sporta organizācijām ir vēl citās Eiropas valstīs?

Igaunija mums ir vistuvākā arī mentalitātes ziņā. Viņiem sporta nozare ir Kultūras ministrijas paspārnē, un, kā igauņi paši saka, visas negācijas un skandāli viņiem ir kultūras sadaļā, bet sporta sadaļā viņi ir ļoti vienoti un konsolidēti – ja pauž kādu viedokli, tajā ieklausās un bez viņu viedokļa sporta nozarē valstī nekas nevar notikt. Dažādās valstīs struktūras ir dažādas, bet, manuprāt, Latvijā tā šobrīd ir visvairāk sadrumstalota.

Pats esi daudzkārt uzsvēris, ka nākamajās LOK prezidenta vēlēšanās nekandidēsi. Tas paliek spēkā?

Vienmēr esmu teicis, ka cilvēku vislabāk raksturo viņa spēja atbildēt par saviem vārdiem. Ja vienreiz esmu pateicis, ka nepiedalīšos un nekandidēšu, tad tā arī darīšu. Es pats sevi necienītu, ja nespētu pieturēties pie dotajiem solījumiem. 

Vēl līdz tam ir ilgi mēneši, bet kādu tu redzētu pirmo apvienotās LOK prezidentu?

Lēnā garā kādas kandidatūras sāk izkristalizēties. Citreiz presē parādās arī vārdi, kurus es pats dzirdu pirmoreiz, kaut gan man liekas, ka kopējo horizontu pārzinu diezgan labi. Kā sanāksmē teicu saviem darbiniekiem, ļoti ceru, ka par nākamo LOK prezidentu mums būs tikai un vienīgi lepnums. Man ir svarīgi, lai iesāktie darbi, izveidojot LOK par modernu un mūsdienīgu organizāciju, tiktu turpināti, lai nenonākam atpakaļ stāvoklī, kāds bija iepriekšējos 30 gadus. Daudz kas ir izdarīts un būtu grūti kursu pagriezt atpakaļgaitā, bet gribētāju to paveikt, kuriem vecie triki un stiķi ir patīkamāki un saprotamāki, arī netrūkst.


Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāņa Daliņa dzīves soļi

Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem soļotājiem Latvijā un pasaulē Jānis Daliņš savas karjeras laikā uzstādījis septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus dažādās distancēs. 1932. g...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā