Viņa aroda brālim Latvijas Universitātes profesoram Jānim Ikstenam tā šķiet «prātam neaptverama augstprātība un neadekvāta sava nozīmīguma atspoguļošana».
Ja tas vēstījums patiešām bijis tāds, ka Vienotība jūtas neaizstājama, tad šī neaizvietojamības sajūta, pēc J. Ikstena domām, esot satriecoša. Tā arī nenākšot par labu partijas tēlam. Viņš arī norāda, ka tie, kas elpoja Vienotībai pakausī, aptaujās jau vairākus mēnešus ir to apsteiguši. Ar to ir domāta Zaļo un Zemnieku savienība, bet arī otras koalīcijas partneres Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) popularitāte pieaug. I. Ikstens Dienai pieļāva, ka gan ZZS, gan NA varētu pārņemt varu, ja tāda situācija būtu. Ja Vienotība zaudēs vilkmi, tad atradīšoties spēki, kas būs gatavi pārstāvēt arī tās vēlētāju - viņu daļa var nobalsot arī par ZZS vai NA.
Skatās vēsturē
Vienotības politiķu secinājumi ir balstīti arī uz politisko vēsturi. Viens no Jaunā laika dibinātājiem Ainars Latkovskis (Vienotība) atgādināja, ka savā laikā Tautas partija kā komanda, gan būdama opozīcijā, gan koalīcijā, atrada veidu, kā atņemt varu Viļa Krištopana (LC) valdībai, un zināja, kā panākt Einara Repšes (JL) valdības atkāpšanos, un nogāza arī premjeru Induli Emsi (ZZS). «Tagad partneriem nav interese pārņemt varu, un tas arī ļāva mums atslābināties. Labi, ka partijā ir sācies šis process, jo pretējā gadījumā tas būtu ceļš uz nekurieni,» uzskata A. Latkovskis. Viņš arī opozīcijā neredz nevienu politisko spēku, kas būtu tik spēcīgs, jo Latvijas Reģionu apvienības līderim Mārtiņam Bondaram «nav komandas un viņš ir norūpējies tikai par savu personu».
Jāatgādina, ka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts ir Aivars Lembergs ar mazu ticamību, ka viņš šo amatu patiešām varētu ieņemt, arī Nacionālās apvienības nominētais potenciālais valdības vadītājs Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle nav izrādījis interesi atgriezties Latvijā. Tiesa, premjera kandidāti ir atrasti arī valdības veidošanas procesā, kā tas bija ar Laimdotu Straujumu, kura tikai tad iestājās partijā. Vienotības frakcijas vadītāja vietnieka Kārļa Šadurska šaubas vairāk ir saistītas ar abu koalīcijas partneru «mirkļa vilinājumu iztapt sabiedrībai un mazās lietās krāt punktus tā vietā, lai uzņemtos politisko drosmi un izdarītu tā, kā valstij būtu labāk». Viens no pēdējiem pārbaudījumiem Vienotībai bija nacionālās pozīcijas apstiprināšana bēgļu jautājumā, kur tā palika kā bez ZZS, tā bez NA balsīm.
Uz vaicāto, vai tiešām ZZS nevarētu pārņemt varu, K. Šadurskis atbildēja: «ZZS nav viendabīga. Tur ir gan tādi, kas skatās uz priekšu, gan politiķi, kas tikai analizē reitingus un domā, ko es tādu nepareizu pateicu, ka tas reitings nokrita.» No viņa teiktā izrietēja šaubas par sabiedroto spēju orientēt savu darbību uz ilgtermiņa uzdevumiem simtgadei, kādus nesen domes sēdē prezentēja Vienotība. Jāsaka gan, ka tie skar arī partneru pārraudzītās nozares un bez viņu atbalsta nebūs izpildāmi.
Gatavi pārņemt varu
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nekad nav slēpis, ka reitingiem partijas darba organizēšanā ir liela nozīme. «Mums viss ir tādā līmenī, lai mēs jebkurā brīdī varētu pārņemt varu,» ir pārliecināts A. Brigmanis. Vienīgi premjera kandidātu viņš negribēja nosaukt, bet, kad pienākšot laiks, tad būšot arī kandidāts.
Nacionālās apvienības viedokli Diena nolēma pavaicāt valdes loceklim un Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam. Viņš piekrīt, ka savā ziņā Vienotība ir neaizstājama kā partija, kuras mērķis ir vara, kamēr NA svarīgāka par to ir ideoloģija. «Te ir jautājums, vai Latvijā vajadzētu balstīt politisko sistēmu uz partiju, kuras mērķis ir vara, nevis ideoloģija,» vaicāja J. Iesalnieks. Viņš atbalstītu tādu sistēmu, kurā ir vairāki ideoloģiskie strāvojumi, - tas, kurš spēj pārliecināt par savām idejām vēlētāju un iegūst lielāku pārstāvniecību, tas arī valda. Pie skaitliski lielākas ietekmes Nacionālā apvienība būtu gatava kļūt par valdošo politisko spēku, un tās premjera kandidāts R. Zīle ir zināms garants tam, ka šī valdība būtu eiropeiska, apgalvoja J. Iesalnieks.
Tikmēr jau ilgu laiku socioloģisko aptauju līdere ir Saskaņa, kura jau otro sasaukumu valda Rīgas domē. Tās izredzes pārņemt varu parlamentā mazina tas, ka lielajā politikā tai nav tāda sabiedrotā, ar ko kopā īstenot šo mērķi. Arī Saskaņas viens no līderiem Jānis Urbanovičs atgādināja politisko vēsturi. Savulaik ar Latvijas ceļu tika izdarīts tas pats, ko Latvijas ceļš izdarīja ar Latvijas Tautas fronti. Proti - Tautas partija saplosījusi Latvijas ceļu. Savukārt Tautas partija pati izšķīra savu likteni «un zaudēja ar to, ka jutās kā vienīgā tāda», uzskata J. Urbanovičs. Tieši tās pašas pazīmes viņš saskata Vienotībā - abas pat bija (ir) vienā Eiropas Tautas partiju grupā. «Šāda irstoša un saraustīta Vienotība ir vajadzīga visiem, izņemot pašu Vienotību. Tā ir izdevīga Latvijas oligarhiem un arī partneriem, tāpēc arī neviens nevēlas to aizvietot,» sacīja J. Urbanovičs.