Start-up pazīmes ir augsto tehnoloģiju izmantošana, augsti kvalificēta darbaspēka nodarbināšana, lielas izdevumu daļas veltīšana pētniecībai un attīstībai jeb R&D. Turklāt Start-up mērķi ir radīt unikālu, līdz šim tirgū nebijušu produktu, kā arī izaugsme un ārvalstu tirgu iekarošana. Jāuzsver, ka Start-up darbība vienmēr ir saistīta ar risku, jo, radot kaut ko jaunu un līdz šim nebijušu, pastāv arī lielāki riski iegūt veiksmi un izdošanos.
Pirmie gadi bez ieņēmumiem
Gan Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva, gan advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus norāda, ka šiem uzņēmumiem būtu nepieciešams atsevišķs normatīvais regulējums, kāda šobrīd nav. «Nodokļu atvieglojumiem Start-up vajadzētu būt pirmos piecus, minimālā gadījumā trīs, gadus. Kamēr notiek darbs pie produkta izstrādes un testēšanas, kas ilgst vairākus gadus, vispār nav nekādu ieņēmumu. Nauda Start-up parādās tad, kad uzņēmumā ienāk riska kapitāla investīcijas. Tad varētu sākt maksāt nodokļus. Lai gan, protams, ir jautājums, vai būtu prātīgi lielu daļu investīciju nevis ieguldīt produkta izstrādē, bet samaksāt nodokļos,» stāsta J. Zaiceva.
Savukārt E. Berlaus bilst, ka Start-up atbalsta posmā nevajadzētu noteikt darbinieku algām ierobežojumus, jo tie parasti ir augsti kvalificēti darbinieki, kuriem jāmaksā darba tirgum atbilstoša alga. Jāpiebilst, ka Start-up lielākās izmaksas veido tieši darba samaksa speciālistiem. Tāpēc E. Berlaus ierosina, ka pirmajos darbības gados par darbiniekiem sociālās iemaksas būtu jāveic tikai no minimālās algas, neraugoties uz to, kādu atalgojumu tie saņem. Savukārt ieguldījumiem R&D būtu piešķirams uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kredīts 50% apmērā. E. Berlaus skaidro tā būtību: «Tā ir attiecīgās UIN atlaides automātiska pārskaitīšana citu nodokļu (šajā gadījumā sociālo iemaksu) nomaksai.» Sorainen juriste arī min pazīmes, pēc kurām Start-up būtu piešķirami atvieglojumi. «Ne vecāks par pieciem gadiem, apgrozījuma summa pirmajos piecos darbības gados līdz pieciem miljoniem eiro gadā, un netiek izņemta peļņa. Kvalitatīvās pazīmes savukārt būtu savs patents vai programmatūra vai divas trešdaļas darbinieku ar maģistra vai doktora grādu, vai R&D tiek atvēlēti vismaz 15% no visiem izdevumiem,» stāsta E. Berlaus.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raimonds Aleksejenko stāsta, ka Start-up uzņēmumiem paredzēti īpaši atbalsta mehānismi. Tā kā šajos uzņēmumos vislielākās izmaksas veido algas kvalificētiem darbiniekiem, tad tiekot domāts par to, kā mazināt sociālo iemaksu slogu. R. Aleksejenko gan skeptiski raugās uz priekšlikumu, ka par darbiniekiem, neraugoties uz algu, kādu tie saņem, sociālās iemaksas tiktu veiktas tikai no minimālās algas, jo tas liedz cilvēkiem sociālās garantijas. Labāks variants būtu citu nodokļu zināmas daļas novirzīšana sociālajām iemaksās, piemēram, tas pats jau E. Berlaus minētais UIN kredīts.
Citi atbalsta instrumenti
Līdztekus nodokļu atvieglojumiem Start-up būtu nepieciešami arī citi atbalsta instrumenti. Par vienu no tādiem J. Zaiceva uzskata atvieglotu regulējumu kvalificētu speciālistu piesaistei no trešajām valstīm, kas pārsvarā būtu Baltkrievija, Moldova, Ukraina, jo lielākoties Start-up nepieciešami augsta līmeņi programmētāji, kuru skaits Latvijā ir ļoti ierobežots. Tam piekrīt arī E. Berlaus, kas norāda, ka Start-up gadījumā prasība vakanci vispirms reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā un tur turēt noteiktu laiku ir vienkārši laika šķērdēšana, jo pārsvarā tirgū brīvu speciālistu nav, ja arī kāds ir, tad labāk izvēlēsies strādāt jau stabilā uzņēmumā, kas var maksāt daudz lielākas algas nekā Start-up. Savukārt speciālistam no Baltkrievijas algas prasības parasti mēdz būt pieticīgākas nekā vietējiem speciālistiem. R. Aleksejenko piekrīt, ka šādi atvieglojumi būtu lietderīgi, tomēr norāda, ka tā būs politiska izšķiršanās, jo skar grozījumus imigrācijas regulējumā.
Vēl viens atbalsta instruments būtu regulējums, kas paredz, ka Start-up, kas parasti darbojas SIA formā, var saviem darbiniekiem maksāt ar uzņēmuma kapitāldaļām jeb tā sauktajām akciju opcijām, par kurām nodokļi tiek nomaksāti tajā brīdī, kad uzņēmums tiek pārdots. Jāteic, ka veiksmīgas Start-up pārdošanas gadījumā kapitāldaļu vērtība var būt pat vairāki simti tūkstošu.
Iziet ārpus Latvijas
Viens no uzņēmējiem, kas dibinājis savu Start-up Qfer, ir nesenais Rīgas Tehniskās universitātes absolvents Arturs Burņins, kurš stāsta, ka uzņēmums strādā jau pusotru gadu. Qfer (quick offers jeb ātrie piedāvājumi) ir mobilā lietotne, ar kuras palīdzību lietotāji var operatīvi atrast izdevīgākos restorānu un ēdināšanas ķēžu speciālos piedāvājumus, piemēram, biznesa pusdienas sev tuvākajā apkārtnē. Protams, ir iespēja aplūkot visus piedāvājumus vienuviet visā Latvijā, jo lietotnē ir karte. «Mūsu mērķauditorija ir jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kurus interesē, kur dienas laikā var izdevīgi paēst. Visaktīvāk mūsu lietotne ir izmantota laikā no 11 līdz 18. Mums jau pašlaik ir 60 000 lietotāju un 70 restorānu platformu, kas pie mums izvieto savus piedāvājumus,» savu radīto produktu raksturo A. Burņins. Viņš arī ar prieku paziņo, ka pirms pāris mēnešiem Qfer piesaistījis riska kapitāla investīcijas, lai ar savu pakalpojumu varētu iziet ārpus Latvijas.
Pirmās valstis, kuru tirgos Qfer gatavojas ieiet, ir Lietuva, Igaunija un Nīderlande. Taču tas esot tikai sākums, jo mērķis ir apgūt pēc iespējas vairāku valstu tirgus. A. Burņins, runājot par atbalstu Start-up, min, ka nodokļu atlaidēm vajadzētu būt optimāli trīs gadus, un atzīst, ka viņa uzņēmumā lielākās izmaksas veido tieši darba algas. Pašlaik Qfer nodarbina sešus speciālistus, taču, uzņēmumam izejot ārpus Latvijas, tiem varētu piepulcēties vēl divi līdz trīs darbinieki.