Mēģināsim uz brīdi bloķēt smadzenēs visu to informatīvo troksni, ar kādu tās pēdējā laikā piesārņotas airBaltic un valdības stabilitātes jautājumos. Kad «krīt» valdības? Ja neizdodas pieņemt budžetu. Jā. Vērienīgi sabiedrības protesti. Protams. Ja ir pamatīgs korupcijas skandāls. Tā ir. Ja ir notikusi konkrētās valsts mērogam liels nelaimes gadījums, kuru valdības citāds darba stils, iespējams, būtu novērsis. Ir precedenti - nesen Rumānijā, arī Latvijā. Dumpis valdošajā partijā. Protams (piemēram, Austrālijā, šķiet, tas vien notiek). Koalīcijas izjukšana - nu, tas jau pašsaprotami. Īsi sakot, valdības «krīt» visur, bet man tiešām neizdodas atminēties gadījumu, kad kāda būtu pajukusi tāpēc, ka nespēj tikt galā ar kaut kādu tai pilnībā vai daļēji piederošu aktīvu. Arī tad, kad ap enerģētikas milzi Petrobras notiekošais gandrīz nogāza Brazīlijas valdību, runa bija par ar šo uzņēmumu saistītu politisko korupciju. Respektīvi, ja Straujumas kabinetu patiešām nogāzīs tas, ka politiķi nespēj nodrošināt airBaltic jēdzīgu attīstību, tad mēs varēsim teikt, ka Latvija atkal ir «izcēlusies». Es nevaru iedomāties Rietumu demokrātiju, kurā valdība «krīt» tāpēc, ka tā nezina, ko darīt ar, piemēram, valstij piederošo dzelzceļu, atomelektrostaciju vai, jā, lidsabiedrību.
Līdz ar to vai nu airBaltic ir tikai iegansts, bet tad arī jāsaka, izcili tizli izvēlēts, jo aktīvs pietiekami nozīmīgs un objektīvu iemeslu dēļ ar pamatīgu publicitāti. Vai arī vietējās elites spēja kaut ko vispār vadīt, uzraudzīt, atrisināt ir, saudzīgi izsakoties, zema.
Vēlreiz: arī demokrātijās joprojām saglabājas valsts līdzdalība ekonomikā, tai skaitā (līdz)īpašnieka formā. Liberāļiem tas nepatīk, bet stāsts nav par to. Un laiku pa laikam ar aktīviem gadās kaut kādas ziepes. Vai nu izrādās, ka papildu nauda jāiepumpē, vai jātiek skaidrībā par potenciāliem, ne vienmēr tīkamiem investoriem utt. Francijā valdības šo vingrinājumu veic regulāri. Metalurģijā, enerģētikā, transportā utt. Dažkārt ar apšaubāmiem, dažkārt jēdzīgiem risinājumiem. Pēc pēdējās finanšu krīzes prāvs pulciņš Rietumu valdību (briti, amerikāņi, beļģi, nīderlandieši u. c.) atjēdzās ar burvīgo atklāsmi, ka ir kļuvušas par līdzīpašniekiem bankās. Ar kurām kaut kas ir jādara. Un? Dara, lai gan šie aktīvi nav tie vienkāršākie.
Savukārt mūsu gaišie prāti netiek galā ar vienu lidsabiedrību. Kas - pat ņemot vērā «pagātnes mantojumu» un sarežģīto situāciju aviopārvadājumu nozarē globāli - nevar būt n-tās reizes sarežģītāks aktīvs par Latvenergo, Latvijas dzelzceļu utt.
Precizēšu iepriekš pausto. Ir valstis, kurās valdības dažādos laikos kritušas, jo nav mācējušas pārvaldīt valsts aktīvus (vai vismaz tas bijis formālais iemesls). Taizeme (valdības aplama intervence rīsu tirgū). Tuvākajā laikā, iespējams, Malaizija (pazaudēta nauda investīciju kompānijā). Dienvidsudāna (naftas resursi). Papua-Jaungvineja («slīpas» koncesijas uz dabas resursiem). Pieļauju, ka kaut ko esmu palaidis garām Āfrikas rietumu reģionos. Laba kompānija.