Tramps neatvainojas
Kopš jūnija, kad dārgu nekustamo īpašumu projektu attīstītājs un bijusī televīzijas zvaigzne D. Trumps pieteica savu kandidatūru, viņš ir strauji iekarojis popularitāti Republikāņu partijas atbalstītāju vidū, pārliecinoši apsteidzot pārējos 14 konkurentus. Politikā nepieredzējušā uzņēmēja trumpis izrādījās viņa bravūra un nereti politnekorektie izteikumi, piemēram, par imigrantiem.
Atšķirībā no pirmajām televīzijas debatēm augustā, kad D. Tramps uzbruka saviem sāncenšiem, otrdienas debatēs viņš pats vairākkārt nokļuva situācijā, kad nācās aizsargāties.
Visapstulbinošāko «sitienu» miljardieris saņēma no K. Fiorinas, kurai tika lūgts komentēt D. Trampa izteikumus par viņas izskatu. «Paskatieties uz to seju! Vai kāds par to balsos? Vai spējat iedomāties, ka tā varētu būt mūsu nākamā prezidenta seja?» viņš sacīja intervijā izdevumam Rolling Stone. Vēlāk D. Trumps taisnojās, ka runājis par K. Fiorinas personību, nevis ārieni.
K. Fiorinas atbilde izraisīja debašu skatītāju aplausu vētru: «Es domāju, ka sievietes visā valstī ļoti skaidri sadzirdēja, ko Trampa kungs teica.» D. Tramps, kurš parasti uz uzbrukumu atbild ar uzbrukumu, šoreiz centās būt pieklājīgs: «Es domāju, ka viņai ir skaista seja un viņa ir skaista sieviete.»
Dažas minūtes vēlāk D. Tramps vēlreiz nonāca neērtā situācijā, kad blakus stāvošais bijušais Floridas štata gubernators Džebs Bušs pieprasīja bagātniekam atvainoties viņa sievai par izteikumiem, ka politiķim esot pārāk maiga nostāja imigrācijas jautājumā, jo viņa laulātā ir meksikāniete. D. Tramps atteicās, paziņojot: «Es to nedarīšu, jo neesmu teicis neko aplamu, bet esmu dzirdējis, ka viņa ir pievilcīga sieviete.»
Jāaizsargā Eiropa
Konkurentu kritiku saņēma arī D. Trampa nostāja atsevišķos ar ASV ārpolitiku saistītos jautājumos. Vaicāts, ko viņš kā ASV prezidents darītu, lai nepieļautu Krievijas prezidenta Vladimira Putina militāro palīdzību Sīrijas valdībai, miljardieris atbildēja, ka runātu ar Kremļa saimnieku. Viņam pieslējās arī senators Rends Pols, kurš nespējot iedomāties, ka divu lielvaru līderi nekontaktētos.
K. Fiorina sacīja, ka Savienotās Valstis «pārāk daudz ir runājušas» ar V. Putinu. «Es ar viņu vispār nerunātu,» viņa piebilda, bet izvairījās izpaust, vai būtu gatava ieviest vēl stingrāku politiku pret Krieviju un vajadzības gadījumā iesaistīties militārā konfrontācijā ar to.
Tajā pašā laikā viņa pauda gatavību pastiprināt ASV militāro klātbūtni Eiropā, arī Krievijas robežu tuvumā. «Mums ir jāmodernizē Sestā flote (ASV Jūras spēku flote, kas ir dislocēta Vidusjūrā), jānosūta vairāk karavīru uz Vāciju, jāattīsta ASV pretraķešu aizsardzības sistēma Polijā (no kuras atteicās pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama, lai nekonfrontētu Krieviju) un regulāri jāpiedalās militārajās mācībās Baltijas valstīs,» sacīja K. Fiorina.
Visi debašu dalībnieki pauda opozīciju ASV valdības lēmumam atbalstīt kodolvienošanos ar Irānu. Bijušais Ārkanzasas gubernators Maiks Hakabī brīdināja, ka vienošanās radīs draudus «Rietumu civilizācijas izdzīvošanai». Vienlaikus viņu domas dalījās, vai nākamajam Valsts prezidentam vajadzētu atteikties to pildīt.
Debašu laikā kandidāti neatklāja, ko viņi darītu, lai cīnītos pret džihādistu kustību Islāma valsts, kas darbojas plašā teritorijā Sīrijā un Irākā, lai izbeigtu pilsoņkaru Sīrijā, un kādi būtu viņu soļi, lai nepieļautu Krievijas atbalstīto separātistu nostiprināšanos Austrumukrainā.