Jau pirms turnīra bija skaidrs, ka pirmo trīs pretinieču spēles atlētiskais, agresīvais, uz groza apakšu tendētais spēles stils būs neparocīgs latvietēm. Treneris gan norāda, ka pret horvātu un britu komandām būs citādi, jo šīs pretinieces groza apakšā nav tik kustīgas kā serbietes. Tas ļaus vairāk izmantot spēcīgākās, taču lēnākās Zentu Meļņiku un Ditu Liepkalni, kā arī dos priekšrocības ātrākajām Aijai Putniņai un Kristīnei Vītolai. Protams, jācer, ka vairāk varēs palīdzēt arī Anete Šteinberga, kuru treneris nodēvēja par visas aizsardzības balstu groza apakšā. Jāņem vērā, ka arī četrām laukumā jau izgājušajām debitantēm aiz muguras jau būs «starta drudzis». Treneris norāda, ka laba rezultāta recepte nav mainījusies - jāspēlē ātri, bet pacietīgi, iztiekot bez avantūrām. Ar tām gan pirmajā spēlē grēkoja ne tikai jaunās spēlētājas... «Pēc spēles ģērbtuvē bija lietišķs noskaņojums. Visi saprot, ka zaudējums grupas favorītēm nav nekāda traģēdija. Izšķirošās cīņas mums vēl ir priekšā,» uzsvēra treneris Zvirgzdiņš.
Līdzīgi kā Latvijas izlases mediķiem, arī horvātiem būs daudz darba. Pēc sadursmes ar pretinieci jau pirmajā minūtē pašas spēkiem laukumu nespēja atstāt nākamo pretinieču līdere Jeļena Iveziča, bet vēlāk līdzīgs liktenis piemeklēja aizsardzi Ivu Todoriču, bet spēles beigās laukumu klibodama atstāja arī pamatsastāva uzbrucēja Ružiča Džankiča. Jāpiebilst, ka horvātietes jau pirms turnīra palika bez vairākām potenciālām līderēm, turklāt nepaguva nokārtot dokumentus arī Eirolīgas augstākajā līmenī rūdītās amerikānietes Šavontes Zelosas piesaistīšanai.
Pēdējos gados ceļi krustojušās ar visām apakšgrupas pretiniecēm. Pret Horvātiju divreiz spēlējām 2011. gadā Polijā, kad uzvarējām priekšsacīkstēs, bet piekāpāmies pusfinālā par 5.-8. vietu - tieši pēc zaudējuma ceturtdaļfinālā Krievijai. Par Lielbritānijas komandas atlētismu un bīstamību komanda pārliecinājās pirms diviem gadiem Trelazē (56:69). Tiesa, komandas sastāvā vairs nav Džoannas Līdhemas, kura veidoja teju pusi komandas spēles.