Medijiem ir svarīgi pēc iespējas drīzāk informēt sabiedrību, un tie cenšas iegūt šīs ziņas, kuras gan reizēm nepiepildās, taču tas nenozīmē, ka būtu bijušas nepatiesas. Iespējams, Lolita Čigāne (Vienotība) tomēr nekļūs izglītības un zinātnes ministre un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) nebūs Saeimas priekšsēdētāja. Taču abas politiķes ceturtdien žurnālistiem apstiprināja, ka kolēģi viņas ir uzrunājuši un, ja tādu piedāvājumu saņemtu, to pieņemtu.
I. Mūrniece, kuru Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) redz kā Saeimas priekšsēdētāja kandidāti, Dienai atzina: «Jā, es piekristu. Tas būtu ļoti smags darbs ar lieliem privātās dzīves ierobežojumiem, bet tajā amatā var daudz izdarīt.» I. Mūrniece ir iepazinusies arī ar kaimiņvalstu pieredzi un redz, ko varētu pārņemt arī Latvijas parlaments - piemēram, izveidot analītisko nodaļu kā Lietuvā. Tāpat svarīgi ir atjaunot uzticību Saeimai. Neoficiāli avoti atzina, ka I. Mūrnieci varētu neatbalstīt tagadējā Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība), kurai joprojām ir liela loma valdības veidošanas sarunās, lai gan vēlēšanās viņa palika pirmā aiz svītras.
Valdības veidotājas Laimdotas Straujumas jeb Vienotības piedāvājumā Saeimas priekšsēdētāja amats iedalīts Zaļo un Zemnieku savienībai. No tās Saeimā ievēlēts arī tagadējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, kurš jau reiz bijis Saeimas priekšsēdis. Uz vaicāto, vai varētu vēlreiz piekrist ieņemt šo amatu, G. Daudze Dienai atbildēja: «Es apzinos, ka laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, tas būs saistīts ar papildu pienākumiem un arī atbildību. Es patiešām neesmu tiecies pēc amatiem, bet, ja partijas par to vienosies, neatteikšos.» Saeimas spīkera postenis nav ZZS prioritāte - partijas interesēs ir iegūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību, savukārt tā L. Straujumas piedāvājumā ir atstāta Nacionālajai apvienībai.
Pēdējās dienās liela uzmanība pievērsta tam, kurš varētu vadīt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). «Tas, protams, ir sarunu jautājums un es nebūšu greizsirdīga [ja amatu ieņems cits]. Ja premjera kandidāte Laimdota Straujuma mani uzrunās, tad atsaukšos piedāvājumam,» teica L. Čigāne. Taču IZM vadība ir arī NA prioritāšu sarakstā. Tās biedri jau ir atzinuši - ja ministrija tomēr paliek Vienotībai, tai ir arī kandidāti ar lielāku pieredzi nekā L. Čigānei, kā teica Jānis Dombrava (NA). Viņš, piemēram, minēja K. Šadurski, kurš jau bijis izglītības ministrs, viņam ir arī tagadējās ministres Inas Druvietes (Vienotība) atbalsts. Uz Dienas vaicāto, vai būtu gatavs vadīt šo nozari, K. Šadurskis atbildēja: «Teikšu tāpat kā Lolita Čigāne - ja Laimdota Straujuma piedāvās un partija tam piekritīs.»
Uz NA no Vienotības pārgājusi Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule, kura ir Latvijas Universitātes profesore. Kad trešdienas vakarā parādījusies ziņa par L. Čigāni, viņai zvanījuši nozares pārstāvji un pauduši neizpratni. «Lolita Čigāne ir jauna un aktīva, bet izglītības nozare ir ļoti kritiskā stāvoklī, un te nevarētu būt cilvēks bez pieredzes. Kārlim Šadurskim šī pieredze ir,» sacīja J. Kursīte-Pakule. Diskusijas par nākamo izglītības ministru notiek arī sociālajos tīklos, un tur L. Čigānei ir arī atbalstītāji. Bija deputāti, kuri pieļāva, ka šo ministriju varētu vadīt arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kuru ZZS vēlas redzēt valdībā. Viņa tagad ir Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēde. Var pieļaut, ka L. Čigāne amatam noskatīta arī politisku iemeslu dēļ - lai līdzsvarotu attiecības partijā starp dažādām domubiedru grupām.