Jaunās vēsmas mākslā
Projektā Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kurā glabājas Baltijā plašākā krievu mākslas kolekcija, Igaunijas Mākslas muzejs, Tartu Mākslas muzejs, Lietuvas Mākslas muzejs un M. K. Čurļoņa Nacionālās mākslas muzejs. Tāpat savā rīcībā esošās mākslas liecības piedāvājis Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzejs, kā arī mūsu Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Par sudraba laikmetu dēvē īsu, taču spilgtu laikmetu krievu kultūrā, kas sākotnēji tika attiecināts uz literatūru. Tas iekļaujas laika posmā no XIX gadsimta 90. gadiem līdz XX gadsimta 20. gadu sākumam, taču arī vēlāk - krievu emigrācijā - iesāktās idejas mākslā tika turpinātas.
«Pats apzīmējums «sudraba laikmets» radās pēc tam - krievu emigrācijā. Par to, kurš pirmais to izdomājis, joprojām ir strīdi,» Dienai stāsta izstādes kuratore, LNMM Ārzemju mākslas departamenta Glezniecības kolekcijas glabātāja Ksenija Rudzīte. Tas bija krievu kultūras uzplaukuma laiks, kurā vienlaicīgi eksistējušas pretrunīgas mākslas tendences un galvenais - tieksme pēc jaunas domāšanas vēsmām literatūrā, mākslā, mūzikā. Šo laiku raksturo arī vairāku mākslinieku apvienību rašanās, piemēram, Mākslas pasaule, Zilā roze, Jauniešu savienība, Krievu mākslinieku savienība u. c.
«Ja vispār skatāmies uz kultūras attīstības vēsturi kopumā, ir likumsakarīgi, ka gadsimtu mijās parādās kaut kas jauns - jaunā paaudze noliedz to, kas bijis izdarīts iepriekš,» stāsta K. Rudzīte. «Protams, pamatā šo procesu ietekmēja Rietumu kultūra, simbolisms un tā tendences, kas parādījās Francijā. Simbolisms paplašināja māksliniecisko domāšanu un tiecās parādīt to, ko nevaram ieraudzīt apkārtējā dzīvē, tas vērsās uz cilvēka iekšējo pasauli.»
Gadsimtu mijas mākslas ainu Krievijā veidoja impresionisms, simbolisms un jūgendstils, bet pēc tam priekšplānā izvirzījās tādas avangarda mākslas parādības kā abstrakcionisms, futūrisms, kubofutūrisms, lučisms un citi.
Plenēri, pilsēta, filozofija
Sudraba laikmeta mākslas izstādes ekspozīciju Rīgā veido septiņas sadaļas, tādējādi akcentējot galvenos šī perioda stilistiskos un tematiskos virzienus. Sadaļa Gaisma un gaiss ir veltīta plenēra un impresionisma darbiem - lielākoties ainavām -, kuru autori pārsvarā ir Maskavas mākslinieki - Krievu mākslinieku savienības biedri. Kā pretmets ir sadaļa Mākslinieks un pilsēta. Urbānisma tēma tolaik bija ārkārtīgi izplatīta mākslā: sastopami gan impresionistiski Parīzes skati, gan simboliskas noskaņas darbi, kuros pilsēta iemieso ļaunumu, u. c.
Mūžības aicinājums attiecināms uz simboliskas novirzes darbiem, kas veltīti filozofiskām tēmām. Šeit blakus gleznām iekļautas arī grafikas un skulptūras. Plaši pārstāvētās grupas Mākslas pasaule darbus raksturo izsmalcinātība, restrospektīvisms un jūgendstila tendences, - stāsta izstādes kuratore.
Sudraba laikmeta mākslinieki centās definēt sevi arī nacionālajā kontekstā, par ko stāsta izstādes sadaļa Pirmavoti. Tajā skatāmajos darbos mākslinieki it kā no jauna mēģinājuši atklāt tautas vēsturi un mākslas skaistumu, ikonas un krievu seno arhitektūru. Izstādē aplūkojami arī cilvēku portreti, kas atklāj tā laika ideālus un konkrēto modeļu īpašības. «Toreiz bija ļoti daudz sieviešu portretu, jo sieviete bija gan ideāls, kas iemieso tikumu, gan reizēm tika attēlota kā liktenīgā sieviete,» stāsta K. Rudzīte.
Teātris un jaunie
Teātris ir īpaša tēma sudraba laikmeta kultūrā, jo gandrīz katrs mākslinieks centās apliecināt sevi arī scenogrāfijā. Teātris ir daudzu mākslu sintēze, savukārt sintēze kā tāda ir viena no tā laika centrālajām idejām mākslā. «Mākslinieki tiecās izveidot tādus darbus, kuros apvienotos dažādi žanri, tēmas un mākslas veidi,» skaidro kuratore. Sadaļā Teatrālas fantāzijas galvenais akcents likts uz Konstantīna Korovina un Mstislava Dobužinska scenogrāfiju un kostīmu skicēm.
Nozīmīga sadaļa izstādē ir Jaunās mākslas principi - veltījums modernisma tendencēm. Viens no tajā skatāmajiem darbiem - mākslinieka Iļjas Maškova panno Meitene ar augļiem un ziediem - tika parādīts Rīgā 1910. gadā izstādē, ko rīkoja Jauniešu savienība no Pēterburgas. Šī grupējuma mākslinieki apliecināja sevi kā radikāli tradīciju lauzēji.
Turpat būs skatāms arī aģitporcelāns, kas vairāk gan attiecināms uz revolūcijas laikmetu, kā arī futūrisma grāmatas, kos nejauši tika atrastas Rakstniecības un mūzikas muzejā. K. Rudzīte: «Šīs piecas grāmatas ar futūrisma dzejnieka Alekseja Kručoniha tekstiem un avangarda mākslinieku Olgas Rozanovas un Kazimira Maļēviča litogrāfijām ir bibliogrāfisks retums.»