Savstarpēji apvainojumi
Tā dēvētais Rietumbalkānu migrācijas ceļš, kas sākas Grieķijā un turpinās caur Maķedoniju, Serbiju, Albāniju, Horvātiju, Ungāriju un Slovēniju un noslēdzas Rietumeiropā, pēdējos mēnešos kļuvis par epicentru migrācijas krīzei, kas ir lielākā Eiropā kopš Otrā pasaules kara gadiem.
Starptautiskā Migrācijas organizācija ziņo, ka no 680 tūkstošiem migrantu, kas šogad pa Vidusjūru ieradušies Eiropā, vairāk nekā pusmiljons izsēdušies Grieķijas krastos, no kurienes simtiem tūkstošu cilvēku ar kājām devušies tālāk, lai sasniegtu Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis, kas piekopj iebraucējiem draudzīgāku politiku. Piemēram, caur divu miljonu iedzīvotāju lielo Maķedoniju, kas robežojas ar Grieķiju, šogad izgājuši 420 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju.
Cilvēku plūsma ir tik masīva un nekontrolējama, ka atsevišķas valstis slēgušas savas robežas vai uz tām izvietojušas dzeloņstiepļu žogus. Tomēr šie radikālie lēmumi nav apturējuši pārsvarā no kara un vardarbības bēgošos cilvēkus, kuri meklē alternatīvus ceļus. Atsevišķu valstu varasiestādes pat norīkojušas autobusus, lai migrantus nogādātu līdz kaimiņvalstu robežām.
Esošā situācija radījusi saspīlējumu reģionā, un valstu vadītāji cits citam veltījuši pārmetumus par nevēlēšanos risināt problēmu un tās pārmešanu uz kaimiņvalstu pleciem.
Pašlaik pastiprināta uzmanība pievērsta ES dalībvalstij Slovēnijai, kur nepilnu divu nedēļu laikā ieradušies gandrīz 60 tūkstoši migrantu pēc tam, kad kaimiņvalsts Ungārija šomēnes slēdza robežu ar Serbiju un Horvātiju.
Pirms sanāksmes, ko pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ierosinājuma sasauca EK vadītājs Žans Klods Junkers, valstu vadītāju vidū valdīja neticība, ka izdosies vienoties par konkrētiem soļiem krīzes risināšanai. Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs pat atklāti paziņoja, ka neredz jēgu sanāksmei, ja tajā nepiedalās Turcija, caur kuru Eiropā ierodas simtiem tūkstošu sīriešu bēgļu.
Merkele slavē
Tomēr sanāksme, kurā sarunas brīžiem noritējušas paaugstinātos toņos, noslēdzās ar Albānijas, Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Maķedonijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Rumānijas, Serbijas un Slovēnijas vienošanos izpildīt EK ierosinātu 17 punktu rīcības plānu.
Tas paredz, ka Grieķija ar ES atbalstu līdz gada beigām izveidos jaunus migrantu un patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus, kuros varēs uzņemt līdz 30 tūkstošiem cilvēku. Savukārt ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) solījusies nodrošināt vēl vismaz 20 tūkstošu patvēruma meklētāju izmitināšanu Grieķijā.
Sadarbībā ar UNHCR Rietumbalkānu migrācijas ceļa valstīs tiks izveidoti izmitināšanas centri, kuru kopējā kapacitāte sasniegs 50 tūkstošus cilvēku. Valstīm, kas uzņems migrantus un patvēruma meklētājus, būs pieejams Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas finansējums.
Plāns arī paredz dažādus pasākumus, lai stiprinātu robežkontroli un cīņu ar cilvēku kontrabandu. Viens no pirmajiem soļiem būs 400 policistu nosūtīšana uz Slovēniju, lai palīdzētu vietējām varasiestādēm tikt galā ar migrantu plūsmu.
Valstis vienojušās paātrināt pasākumus, lai deportētu atpakaļ uz dzimteni tos trešo valstu iedzīvotājus, kuri nekvalificējas bēgļa statusa saņemšanai. Maķedonija apgalvo, ka pēdējos mēnešos strauji pieaug tieši to migrantu skaits, kam nav tiesību uz bēgļu statusu.
Vācijas kanclere A. Merkele pēc sanāksmes slavēja valstu vadītājus par «izrādīto atbildību un apņemšanos labāk organizēt bēgļu plūsmu», bet piebilda, ka vienošanās nerisinās problēmu kopumā. «Tas ir ieguldījums, lai saprātīgā veidā tiktu galā ar bēgļu problēmu. Tam sekos tālāki soļi, kas novedīs pie risinājuma,» politiķi citē portāls Politico.eu.