Šajā mācību gadā atalgojums diemžēl nemainīsies un joprojām būs spēkā princips - nauda seko skolēnam. Tā kā budžetā bija iezīmēti trīs miljoni eiro jaunā atalgojuma modelim, kurš tomēr šogad netiks ieviests, arodbiedrība lūdza valdību rast iespēju šo naudu novirzīt mazo lauku skolu skolotāju atalgojuma palielināšanai. Šis mūsu priekšlikums gan nav atbalstīts. Jāuzsver, ka mazajās skolās atšķirībā no vidējām un lielajām skolotājiem netiek samaksāts par visu pienākumu pildīšanu. Diemžēl valdība pateica, ka papildu naudu nesakārtotā sistēmā neieguldīs. Mums šķiet, ka tas nav korekti, jo ne jau arodbiedrība viena pati ir vainīga, ka šogad netiek ieviests jaunais atalgojuma modelis.
Kāda pašlaik ir alga par vienu slodzi mazā lauku skolā un Rīgas centra skolā?
Amplitūda ir no 420 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļiem par vienu slodzi. 56% pedagogu saņem algu no 420 eiro līdz 500 eiro, nedaudz virs 30% saņem no 501 eiro līdz 600 eiro. Jāpiebilst, ka daudziem skolotājiem nemaz nav vienas pilnas slodzes. Lielās algas rodas no tā, ka ir ļoti liels izglītojamo skaits. Jāatzīst, ka ir atsevišķas mācību iestādes, kas principu - nauda seko skolēnam - izmanto ļaunprātīgi. Piemēram, dažas vakarskolas norāda lielu izglītojamo skaitu, kāds tas ir uz 1. septembri, bet pēc tam ir liels un straujš atbirums, taču pedagogi visu gadu saņem lielās algas. Turklāt tas viss ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, jo datus par izglītojamo skaitu iestādes iesniedz katru gadu 27. maijā un 1. septembrī.
Izglītības un zinātnes ministrija jauno pedagogu atalgojuma modeli vēlas ieviest no 2016. gada. Vai jūs šis modelis apmierina?
Jauna atalgojuma sistēma ir nepieciešama, par to nav šaubu. Taču pašreizējo variantu mēs nevaram atbalstīt, ja vien netiks ņemti vērā mūsu 20 iesniegtie priekšlikumi. Mūs neapmierina modelī noteiktās likmes par vienu slodzi, kā arī tas, ka nav izstrādāts vidēja termiņa grafiks algu paaugstināšanai. Ja, piemēram, zemākais atalgojums augstskolas lektoram ir paredzēts 602 eiro, tad par ko mēs vispār runājam. Jāpiebilst, ka algu paaugstināšanas grafika izstrādi paredz Izglītības likuma 53. pants. Diemžēl pašlaik tas nav izstrādāts. Arodbiedrība gan ir izdarījusi savu mājasdarbu un izstrādājusi savu algu paaugstināšanas grafika variantu līdz 2019. gadam.
Kādas likmes jūs paredzat 2019. gadā par vienu slodzi?
Mazākais atalgojums par slodzi vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs - 910 eiro pirms nodokļiem, augstākais - 1150 eiro. Savukārt pirmsskolā - attiecīgi 800 eiro un 910 eiro. Ministrija pašlaik piedāvā pirmsskolai 600 eiro zemākajā grupā un 760 eiro vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs zemākajai grupai.
Pēc kādiem kritērijiem jūs noteicāt zemākās un augstākās likmes, vai konsultējāties ar ekonomikas ekspertiem? Kāda ir prognozēta ekonomikas izaugsme, lai to visu salāgotu?
Mēs ņēmām vērā vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Jāteic, ka mūsu kapacitāte nav tik liela, lai varētu veikt makroekonomiskus aprēķinus.
Tad kā jūs varat zināt, vai jūsu piedāvājums atbildīs ekonomiskajai realitātei?
Es varu teikt tikai to, ka arī mūsu piedāvājumā, ieviešot jaunu atalgojuma modeli, 2019. gadā virknei Rīgas lielo skolu pedagogu būs zemāks atalgojums, nekā tas ir šobrīd pirms modeļa ieviešanas. Mēs centāmies sabalansēt, lai šis kritums nebūtu pārāk liels. Mēs savu izstrādāto grafiku iesniedzām izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai, taču tā arī neesam saņēmuši atbildi.
Cik 2019. gadā izmaksās jūsu piedāvātā grafika ieviešana?
To es jums nevaru pateikt, mēs to nevaram sarēķināt.
Kādi vēl ir jaunā modeļa trūkumi jūsu ieskatā?
Piemēram, lai pedagogs varētu savākt noteikto 36 stundu skaitu nedēļā, viņam būs vairāk jāstrādā. Pašreiz par klases audzināšanu var dabūt sešas stundas, jaunajā modelī - ne vairāk kā četras. Jaunajā modelī arī vairs netiks apmaksāti starpbrīži, mēs tam nevaram piekrist. Nepiekrītam kritērijam atbalsta personāla piesaistīšanai. Jaunais modelis paredz vienu bibliotekāru uz 500 skolēniem. Tas nozīmē, ka mazajās lauku skolās bibliotekāra nebūs. Tas pats ir ar psihologiem un logopēdiem.
Tātad, jūsuprāt, jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kāds tas ir pašreiz, nav ieviešams no 2016. gada 1. septembra?
Ja netiek ņemti vērā sociālo partneru (arodbiedrības un pašvaldību) iebildumi un priekšlikumi, tad ne.
Ja šis modelis tomēr tiks virzīts un pieņemts bez izmaiņām, vai būs kādas protesta akcijas no jūsu puses?
Es kā arodbiedrības priekšsēdētāja apņemos par to runāt ar visām iesaistītajām amatpersonām un argumentēt mūsu pozīciju un tās pamatotību. Ja tomēr mūsu prasības netiks ņemtas vērā, par turpmāko rīcību lemsim jau arodbiedrības padomē. Vēlējos piebilst, jā, mazās skolas iegūs, bet uz lielo skolu skolotāju rēķina. Tas mums nav pieņemami. Pašlaik lielajās Rīgas skolās skolotājs var saņemt 1200 eiro, bet jaunajā modelī griesti būs 1050 eiro, jo nauda tiks pārdalīta par labu mazo skolu skolotājiem.
Varbūt nemaz nav tik neloģiski situācijā, kad ir tik lielas algu atšķirības un ierobežoti budžeta resursi, pārdalīt lielās algas?
Nedomāju, ka lielo skolu skolotājam, kas strādā lielajās klasēs, alga 1200 eiro, kas uz rokas sanāk vien 900 eiro, būtu pārāk liela.
Valdība vienmēr ir uzsvērusi, ka jaunais atalgojuma modelis tiks ieviests tikai līdztekus strukturālām reformām. Kādas reformas piedāvājat jūs?
Mēs atbalstām skolu tīkla sakārtošanu. Tas jau ir paveikts ar profesionālajām skolām. Tas pats jāizdara ar vispārējām vidējās izglītības mācību iestādēm no 10. līdz 12. klasei. Valdība ir pieņēmusi noteikumus, ka no 2016. gada 10. klasi varēs atvērt, ja būs ne mazāk par 12 skolēniem. Mēs to atbalstām.
Kas notiks ar skolotāju skaita samazināšanu?
Līdz ar skolu tīkla sakārtošanu daļa skolotāju darbu varētu zaudēt. Dažus absorbēs lielās pilsētas skolas, jo paredzēts, ka pedagogs nevarēs strādāt vairāk par 40 stundām nedēļā. Mūsu priekšlikums būtu pārējos darbu zaudējušos pedagogus pārvirzīt uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī uz mūžizglītību.
Sabiedrību, īpaši bērnu vecākus, satrauc, vai līdz ar algu palielināšanu uzlabosies arī izglītības kvalitāte.
Domāju, ka mūsu izglītības kvalitāte nemaz nav tik slikta - arī ja raugāmies uz starptautiski salīdzināmiem datiem. Piemēram, ja mūsu ģimenes aizbrauc uz ārzemēm, bērnus parasti ieliek klasi augstāk.
Tomēr augstskolu rektori un pasniedzēji bieži sūdzas, ka no vidusskolām saņem slikti sagatavotus jauniešus.
Es nedomāju, ka tā ir tikai pedagogu vaina. Iespējams, jārosina diskusijas, kā salāgot vidusskolas un augstskolas programmas un prasības.