Jaunizveidotais pirmais uzbrucēju trijnieks Daugaviņš - Džeriņš - Bukarts aizvien bija uzdevumu augstumos skaitliskajā vairākumā, taču, spēlējot vienādā sastāvā, visai Latvijas izlasei turpinājās problēmas arī pret sava līmeņa komandu, kāda ir Dānija. «Arī mēs paši par to ģērbtuvēs runājam, ka jāizveido kādi vārtu gūšanas momenti arī vienādā sastāvā. Jālien uz vārtiem un jāmet. Pagaidām neiet, bet cerams, ka fortūna drīz nāks atpakaļ un arī mēs sāksim mest ripas iekšā,» sacīja Oskars Cibuļskis, kurš visas četras savas rezultatīvās piespēles čempionātā sakrājis skaitliskajā vairākumā.
Spēles lūzuma brīdis bija Alekseja Širokova nopelnītais noraidījums līdz spēles beigām. Piecas minūtes mazākumā (un vēl divas - trijatā pret pieciem) izdevās izturēt, pateicoties lieliskai Elvja Merzļikina reakcijai, viltībai, izstumjot vārtus, un spēlētāju pašaizliedzībai. «Šeit bija sitiens galvā. Aļiks gāja dot iekšās, bet aizsargs nejauši pagrieza galvu. Domāju, ka te noraidījums bija pelnīts. Mums nevajadzētu pelnīt tik daudz lielo noraidījumu,» norādīja Cibuļskis.
Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs pēc spēles uzsvēra, ka skaitliskais mazākums ietekmējis sniegumu. «Mūsu komandas līderi mazākumā atdeva ļoti daudz spēku, tāpēc mača beigās, arī papildlaikā un «bullīšos» viņiem pietrūka svaiguma. Galva un rokas vairs nestrādāja tā, kā vajadzēja, jo viņiem šajā mačā bija ļoti liela slodze.»
Tiesa, trešajā periodā Latvijai bija pārsvars, ko atzina arī Dānijas izlases galvenais treneris Jans Karlsons. Teicamas iespējas izraut uzvaru neizmantoja Gints Meija un Andris Džeriņš. Pēdējais nerealizēja arī savu «bullīti». Pārdzīvodams par savām neveiksmēm, Džeriņš pēc spēles mix zonā slēpās aiz nespēlējušā vārtsarga Edgara Masaļska.