Turpinot Baltijas ceļa tradīcijas, Salacgrīvas novada ļaudis 23. augustā rīkos jūras krasta sakopšanas talku visas savas piekrastes garumā - no Igaunijas robežas līdz Duntei. Tā patriotiski un praktiski var pavadīt brīvdienu. Viens no talkas organizatoriem ir Dzintris Kolāts. Kuivižnieks. Līdz šim talkās viņš ir piedalījies kā dalībnieks, un tieši Lielā talka viņu motivēja darīt kaut ko vairāk. Jau pērn tika izmēģināta talkošana nelielā Kuivižu sektorā. Kāpēc nepamēģināt vēl? Šī ideja aizrāvusi daudzus. Palīgos pieteikušies arī sabiedrībā labi pazīstami, ar Salacgrīvas novadu saistīti cilvēki: hokeja lielmeistars Arturs Irbe, Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, ekspremjers Indulis Emsis, advokāts Olavs Cers un daudzi citi. Atsaucīgi bija arī piekrastes kempingi, viesnīcas un atpūtas vietas: Kapteiņu osta, Krimalnieki, Klintis, Muižuļi, Minhauzena muzejs, Korķi un citi. Talkas dienā novadu plānojis apmeklēt (jādomā - arī patalkot) vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
«Salacgrīvas novads var lepoties ar otru garāko piekrastes joslu Latvijā. Tomēr gribētos būt uzmanīgam ar vārdiem «var lepoties». Dzīvē dažreiz iznāk, ka nemaz tik ļoti nevar lepoties,» skaidro Dz. Kolāts. Ne tikai jūra izmet krastā visādas drazas, savu daļu atstāj cilvēki. Vasaras sezonai beidzoties, dažviet paveras gana nepievilcīga aina - plastmasas un stikla pudeles, iesaiņojumi, pa apavam vai apģērba gabalam un sazin vēl kādi atradumi. Mazliet labāka situācija ir oficiālajās peldvietās. Citur kāds entuziasts savāc. Taču tas nemaina kopainu. Ar jūras piekrasti vienmēr ir tā: kamēr divi strīdas (juridiski piekrastes josla atrodas valsts, nevis pašvaldības jurisdikcijā), tikmēr trešais (iedzīvotāji) ņems un izdarīs. «Tas ir tāpat kā ar jautājumu - kāpēc gan jāiet un jātīra, ja paši nemēslo,» teic Dz.Kolāts. «Skan varbūt naivi, bet - tas ir mūsu krasts, mūsu jūra. Pārējais, kas notiek, ir uzslāņojumi un deleģējumi - kur pašvaldība, kur valsts. Nav jau nekas slikts rakstīt koncepcijas, veidot darba grupas, monitorēt, noturēt aizlūgumus. Bet mūsu novada ļaudis raduši mazāk runāt, vienkārši uzrotīs piedurknes un izdarīs. Palielīties varēs pēc tam.»
Pievienoties talkai var ikviens un jebkur, piekraste nosacīti būs sadalīta noteiktos nogriežņos. Katrā no tiem atbildību uzņemas iniciatīvas grupa, kura organizē ļaudis. Pašvaldība apņēmusies sagādāt maisus. Atkritumu apsaimniekotājs ZAAO solījis satalkoto aizvest. Talkas sākums - sestdien plkst. 11.00. Noslēgumā - neliels cienasts, «lielīšanās» un gandarījums. Kas tālāk? «Padarīt jūras krasta talku par Latvijas, Baltijas, Eiropas, zemeslodes un galaktikas projektu,» jokojot atbild Dz. Kolāts un piebilst, ka viņa mērķis nebūt nav mudināt talkot citus jūras krasta novadus. «Galvenais - parādīt, ka mēs paši varam gan vienoties, gan izdarīt, un mēģināt to iesakņot kā novada tradīciju.»