Šis būs jau trešais jaunā režisora un viņa uzticamās komandas - scenogrāfa Reiņa Dzudzilo un kostīmu mākslinieces Kristas Dzudzilo - kopdarbs Rīgas Krievu teātrī. «Es te jūtos labi, mums dod lielu telpu un brīvību,» par atgriešanos teātrī stāsta Elmārs. Teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs lepni norāda, ka, viņaprāt, Seņkova veidotās izrādes (iepriekš tapuši Indrāni un Graņonka) krāšņo teātra repertuāru. «Lielākoties krievu teātrim ir raksturīga spēles forma, kas reizēm aktierus padara ļoti klišejiskus,» norāda Seņkovs, kurš ar saviem iestudējumiem piedāvā māksliniekiem uz skatuves darboties citā psiholoģiskajā dziļumā.
Vasarnieki jaunā režisora uzmanību piesaistījuši, jo «tur vienuviet satikušies tik daudz vientuļu un nelaimīgu cilvēku, kuri risina savas cilvēciskās problēmas». Režisors atklāj, ka luga viņā raisījusi pārdomas par cilvēka spēju kaut ko ietekmēt un mainīt. Lugas politiskais motīvs darba procesā esot atmests. «Stāsts ir par cilvēkiem, kuri nonākuši savā komforta zonā un, lai gan vēlas kaut ko mainīt, neko nedara,» izrādes centrālo ideju komentē režisors. «Tā ir slēgta telpa - cilvēki nekur nevar aizmukt. Viņi grib kaut ko mainīt, viņi pat zina, ko vajadzētu darīt, bet nerīkojas.»
Visgrūtāk esot bijis starp Vasarnieku sižeta trūkumu un garajiem dialogiem, kuros atklājas varoņu iekšējā pasaule, attaisnot visu 15 lugā esošo personāžu eksistenci uz skatuves. «Pirmais jautājums, kas man radās, - kāpēc viņi runā par tādiem ideāliem, no kurienes tie nāk? Tas nav no tukšuma, no nezināšanas, ko iesākt,» strādājot ar lugu, secinājis režisors. Viņš piebilst, ka arī mēs reizēm savā valstī uzvedamies kā vasarnieki. Lugā esot izteikti jūtams revolūcijas gars - sajūta, ka pašreizējā situācija vairs ilgi nevar turpināties. «Un viss mainās, un atkal ir slikti… Tas ir ciklisks process, kas nekad nebeidzas.»
Vasarnieku reklāmas plakātos redzama glamūrīgi saposta aktrise Veronika Plotņikova, kurai ap kaklu vijas smagnēja «briljanta» kaklarota. Iestudējuma scenogrāfs Reinis Dzudzilo stāsta, ka izrādes vizuālais noformējums atbilst idejai par glancētajiem žurnāliem: «Tie ir skaisti, bet, kad tos atver, iekšā ir tukšums.» Seņkova versijā lugas darbība risinās mūsdienās. Režisors atklāj, ka bijies Gorkija aprakstīto laiku vienkārši ilustrēt. «Lasot šo darbu mūsdienās, mēs par to domājam atbilstoši tai sistēmai, kurā dzīvojam,» viņam piebalso izrādes kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo. Viņa stāsta, ka, veidojot vizuālo noformējumu, gribējies, lai skatītājiem rastos vēlme būt tikpat skaistiem un ideāliem kā redzamajiem vasarniekiem.
«Tā būs izrāde, kura jāskatās rūpīgi, pievēršot uzmanību detaļām,» saka Seņkovs un pajoko: «Ja ir iespēja, pirms tam izlasiet lugu.»