Zigrīda ar vīru ir lielisks tandēms. Vīrs no koka spēj izveidot teju jebko, nesen palīdzējis kaimiņam uzbūvēt pat gaumīga dizaina sirsniņmāju. Pati Zigrīda aizraujas gan ar dārzu, gan skaistumlietām - ada, tamborē, veido dažādas kompozīcijas arī ar šajā gadalaikā pieejamiem materiāliem.
Dārzs ar sirdi
Vietā starp mežiem un pļavām viņi dzīvo jau 13 gadu. Tā atrasta nejauši, jo tobrīd citur nav bijis, kur dzīvot. Pirmā doma, kad Zigrīda ieraudzījusi Austrumus, bijusi par puķu dobēm. Galvā sākušas šaudīties idejas, kādam būtu jāizskatās viņas sapņu ziedu dārzam. «Sāku ar vasaras puķēm, pēc tam pārgāju uz ziemcietēm. Dārzs arvien paplašinājās, un viss process kļuva kā tāda narkotika - kā ieraudzīju jaunu puķi, vajadzēja nopirkt un iestādīt,» viņa atceras. Dobes netiek veidotas haotiski - Zigrīdai svarīgi, lai dārzs ziedētu maksimāli ilgi. Turklāt viņai ir neapgāžams princips - puķes ir jāpielāgo augsnei, nevis otrādi. «Piemēram, ja kādā vietā ir sausa augsne, stādu tādas puķes, kas spēs šādā vidē izaugt. Atšķirībā no daudziem citiem nemainu zemi. Zemei nav jāpielāgojas,» viņa skaidro.
Reizē ar ziedu dobju ieziemošanu ziemas guļai sagatavots arī dārzeņu un sakņu dārzs. Ģimene novākusi bagātīgu ražu, kuras klāstā ir viss iespējamais, ko vien Latvijas zemē konkrētajos klimata apstākļos var izaudzēt. Protams, visu ziemas laikā nav iespējams apēst. Tad atlikušais tiek izdāļāts draugiem vai likts kompostā. Kompostā ieliktie dārzeņi satrūd, tad tos izsijā - tik vienkārši top mēslojums.
Zigrīda gan atzīst - zaļā dzīvošana ir grūts darbs. Sezona sākas martā, kad tiek sēti pirmie tomāti. Viņa sēklas nepērk, tās tiek izņemtas no gataviem tomātiem. Līdzīgi ir arī ar daudziem citiem dārzeņiem un ziediem. Āra darbi ilgst pat līdz novembrim. «Nupat ar dārza augsni apbēru rozes. Kūdra uzsūc daudz mitruma, bet dārza augsne to nedara. Tas ir priekšnoteikums, lai rozes potcelmiņš neizsaltu,» skaidro sieviete. Tagad visas vecās puķes ir novāktas, zāle nopļauta, lai sētai ļautu piedzīvot dabīgu ziemu.
Smagā ķīmijas tēma
Saimniecība maksimāli cenšas izvairīties no ķimikāliju pielietošanas. Saimniece gan atzīst, ka ir smidzinājusi attiecīgos līdzekļus, piemēram, lai pasargātu augļu kokus pret kraupi, tomēr kopumā bez ķīmijas ir iespējams iztikt. Protams, tad jārēķinās, ka no puķkāposta būs jānokasa pamatīgs tārpu daudzums. Šogad saimniecībā labi auguši bumbieri, bet ar āboliem gan klājies smagi - ražas vispār nav bijis. Vasaras šķirnēm piemetusies puve. «Iespējams, pie vainas bija sliktais pavasaris. Tā kā ķīmiju nelikām, rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Tomēr kopumā - dzīve bez ķimikālijām ir tā vērta, pat tad, ja nākas piedzīvot šādus zaudējumus,» secina sieviete, piebilstot, ka «visu smuko un netārpaino taču var iegādāties veikalā».
No dārza apdraudējuma viedokļa gads no gada mēdz diezgan pamatīgi atšķirties. Pērn bijis ļoti daudz maijvaboļu kāpuru, šogad jau mazāk, un Zigrīda novērojusi, ka tie vairāk parādās jaunā zemē. Ja pavasaris ir vēsāks, riska piedzīvot nepatīkamus brīžus ir mazāk.
Ziema rokdarbiem
Tā sauktajā klusajā sezonā Zigrīda nodarbojas ar adīšanu. Tagad viņa sākusi adīt plecu lakatu no simtprocentīgas vilnas dzijas. Pērnajā ziemā viņa iztamborējusi svētku kostīmu un tagad priecīga saņem komplimentus no apkārtējiem. Tāpat saimniece brīvo laiku labprāt pavada, veidojot ziedu kompozīcijas. «Ideja parasti prātā ienāk, kad ir labs garastāvoklis. Tad tā visu laiku jaucas prātā, līdz kamēr es to pušķi nesataisu. Ja dārzā kaut kas ir, tad paņemu no turienes, izmantoju arī vasarā savāktos ziedus. Tādā veidā es mēģinu iepriecināt arī kolēģes darbā, ja kādai ir svētki,» ar iedvesmu stāsta Zigrīda.
Dzīve laukos sievietei tik ļoti patīk, ka no domas vien par dzīvošanu pilsētā kļūst šķērmi. «Iedomājies vasaru, tu iegulies zālē un vienkārši klausies, kā dzied putniņi. Mani apbur tā iespēja vienkārši jūsmot par puķu smaržām un tas klusums. Šeit man nav jāmokās, lai atrastu vietu klusumā, kur varu būt tikai es un daba,» aizdomājas sieviete. Uz jautājumu, vai klusums reizēm nemēdz nogurdināt, viņa atbild noliedzoši - darbā viņa pēc klusuma mēdz noilgoties. Arī savāktās dabas veltes un zāļu tējas palīdz gūt līdzsvaru. Kliņģerītes, kumelītes, piparmētras un mežrozītes - Zigrīda sauc dabas bagātības, kas jau sakaltētas glabājas krājumos. Viņa tic, ka jebkura zālīte ir ar savu pozitīvo enerģiju. Plauktā stāv bieza ārstniecības augu grāmata, kas ir kā bībele viņas virtuvē. Zigrīda par savu uzskata mežrozīšu tēju, dēvē to par C vitamīna bumbu un patērē lielos daudzumos.
Kaut gan sievietei jau ir liels pulks mazbērnu, zaļais dzīvesstils atspoguļojas viņas sejā. Zigrīda izskatās krietni jaunāka par saviem gadiem. Turklāt lielā draudzība ar dabas produktiem un zālītēm viņai palīdzējusi tikt galā arī brīžos, kad pieklibojusi veselība.