Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz, ka PVN nebūs jāmaksā par teātra un cirka izrādēm un koncertiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas. Tādējādi lielai daļai kultūras pasākumu biļešu cenas vismaz PVN dēļ nemainīsies, tomēr jaunā kārtība, visticamāk, skars teātru viesizrāžu rīkotājus un koncertaģentūras.
Grozījumi neskars Latvijas neatkarīgos teātrus, kuri ir noformējušies kā biedrības ar sabiedriskā labuma statusu. Šāds statuss ir arī Ineses Galantes fondam, kas rīko festivālu Summertime, Imanta Ziedoņa fondam Viegli un citiem kultūras pasākumu rīkotājiem. Taču ar nodokļa maksāšanu būs jārēķinās, piemēram, kompānijai Art Forte, kura Latvijā organizē Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates. SIA Art Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele vēl nav iepazinusies ar likuma grozījumu tekstu, taču norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs skatītāju pirktspēju, jo pasākumu rīkotājiem nav iespēju samazināt biļešu cenas uz sava rēķina, lai PVN ieviešana nebūtu jūtama. «Ja valsts organizācijām PVN nebūs jāmaksā, tas būs konkurences likuma pārkāpums, un tad valstij tas jākompensē citā veidā. Ja mēs runājam, ka visam jābūt caurspīdīgam, tad šāds lēmums veicinās to, ka organizācijas mēģinās pārreģistrēties par fondiem, būs necaurspīdīgas finanses, kāds varbūt mēģinās tiesā pierādīt, ka lēmums ir nepareizs. Pirms pieņemt likumus, vajag domāt par sekām,» norādīja J. Ločmele.
Arī koncertaģentūras Positivus Music vadītājs Ģirts Majors grozījumus sauc par klaju diskrimināciju un norāda, ka tie stipri ietekmēs konkurenci starp privātajiem un publiskā sektora pasākumu rīkotājiem. Viņš plāno vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt, vai šis nodoklis ir uzskatāms par konkurenci ietekmējošu. «Grozījumi ir nepārdomāti un pretnostatīs privāto un publisko sektoru. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka privātā sektora rīkotie pasākumi ir mazāka māksla. Neticu, ka šāda norma ilgstoši var palikt spēkā, jo, ja to ieviesīs, PVN kultūras pasākumiem Latvijā būs viens no augstākajiem Eiropas Savienībā,» uzskata Ģ. Majors.
To, ka jaunā norma deformēs tirgu un veidos nevienlīdzīgu konkurenci, Dienai norāda arī koncertaģentūras FBI pārstāve, producente Brigita Rozenbrika. «Kurš var nošķirt, kas ir komercpasākums un kas nav?» viņa vaicā, piebilstot, ka arī valsts kapitālsabiedrību uzdevums ir gūt peļņu. To 7. septembrī nosūtītā vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Finanšu ministrijai (FM) norāda arī Latvijas Pasākumu producentu asociācijas biedri un atbalstītāji.
Pasākumu rīkotāju piedāvātais risinājums ir maksāt samazināto PVN likmi 12 %, tāpat kā to piemēro oriģinālliteratūras izdošanai un izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. L Tips Agency valdes loceklis Gints Putniņš norāda, ka šis nodoklis būtu jāmaksā visiem, ieskaitot valsts kapitālsabiedrības, bet ne valsts mēroga sarīkojumu, piemēram, Dziesmu un deju svētku rīkotājiem. «Mēs bieži vien esam sliktākā situācijā, riskējot ar saviem līdzekļiem, un maksājam nodokļus, no kuriem valsts var subsidēt savas kapitālsabiedrības,» viņš saka. Vaicāts, vai šāds likums neradīs nozarē nodokļu apiešanas shēmas, G. Putniņš pieļauj, ka daļa salīdzinoši mazāku nozares spēlētāju varētu kaut ko tādu mēģināt, lielās kompānijas gan shēmot nevarot atļauties. Taču šobrīd piedāvātais nodokļa iekasēšanas veids nozīmē, ka tad, ja L Tips Agency pati vēlēsies rīkot grupas Labvēlīgais Tips koncertu kādā kultūras namā, PVN būs jāmaksā, savukārt, ja koncertu rīkos šis kultūras nams, PVN jāmaksā nebūs. «Ja šī nodokļa likme tiks pieņemta, būs ļoti smagi. Viens otrs plānotais koncerts nenotiks,» prognozē G. Putniņš.
Tomēr cerības, ka Saeima likumprojektu varētu nepieņemt, ir mazas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Konkurences padomes pārstāve Paula Vilsone paskaidroja, ka šis jautājums neskar konkurences tiesības, jautājums ir saistīts ar valsts nodokļu politikas veidošanu, tāpēc tiem, kurus šādi likuma grozījumi neapmierina, jāvēršas citās iestādēs. Otrkārt, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) izteicās, ka likuma grozījumus izskatīs ar valsts budžetu saistītajā paketē kā steidzamus divos lasījumos. Pirmajā lasījumā tos pieņemt varētu 20. oktobrī, līdz tam gan notiks daudzas komisijas sēdes, un likuma grozījumu pretinieki var uzzināt, kad konkrētos grozījumus izskata, un piedalīties sēdē. Tomēr K. Šadurskis bija skeptisks par iespēju noteikt samazinātu PVN likmi, norādot, ka «mēs īsti nevaram kāpt ārā no lielo skaitļu rāmja». Tas attiecas arī uz otru FM ieceri ar 21 % PVN aplikt māju uzturēšanas pakalpojumu, par ko Diena jau rakstīja.