Prezidentūras norisē iesaistīti arī simts Latvijas studējošie jaunieši, kuri konkursā atlasīti kā brīvprātīgie. Viņi šobrīd apgūst protokolu, etiķeti, iedziļinās prezidentūras programmā, lai palīdzētu novadīt vairāk nekā 200 nākamajā pusgadā plānotu augsta līmeņa pasākumu un desmit dalībvalstu ministru tikšanos.
Latvijas sniegums lielā mērā būs atkarīgs no ierēdņu un darbinieku profesionalitātes un sagatavotības līmeņa, Dienai norāda Latvijas sekretariāta Eiropas Savienības Padomē direktore Inga Skujiņa, piebilstot, ka ar praktisko pusi saistītie «mājas darbi» jau izpildīti un pašlaik spēles garšu sajutuši arī prezidentūras satura veidotāji: «Beidzot varam sākt saskaņot procesus ar jauno Eiropas Parlamenta sasaukumu un ceram, ka tikpat raiti veiksies ar Eiropas Komisiju.» Ar jēdzienu «spēles garša» I. Skujiņa domā gan varas apziņu, ko sniedz iespēja noteikt ES Padomes dienaskārtību, gan arī prezidentūras uzlikto atbildības slogu: «Viena lieta ir atbraukt uz Briseli, pašķirstīt avīzi, bez satraukuma izbaudīt jau noorganizētu programmu, bet pavisam kas cits - būt otrā pusē, teikt pirmo vārdu, kad vēro katru tavu soli.»
Divās vietās vienlaikus
Kāda cilvēka soļus nākamajā pusgadā daudzās valstīs vēros īpaši bieži - tas ir Latvijas ārlietu ministrs, kuram kopā ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nāksies pārstāvēt ES citās pasaules valstīs. «Piemēram, Lietuvas ārlietu ministram savas valsts prezidentūras laikā nācās doties uz apmēram simts dažādiem pasākumiem teju visos kontinentos. Pie šādas intensitātes nepieciešams arī kāds, kas paliek uz vietas, un tam jābūt cilvēkam ar politisko mandātu, jo arī komunikācijā ar Eiropas Parlamenta deputātiem ir svarīgi, lai viņiem pretī stāvētu politiski atbildīgs cilvēks, nevis vienkārši ierēdnis,» problēmu, kuras risinājums Latvijai vēl stāv priekšā, iezīmē Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.
Prezidentūras veiksmīgai norisei nepieciešama vēl viena augsta amatpersona - Eiropas lietu ministrs, taču šāda posteņa Latvijas valdībā pagaidām nav. «Tā izveide būs atkarīga no jaunās valdības veidošanas procesa, ko vadīs jaunievēlētās Saeimas koalīcija. Šim cilvēkam būs jābūt ļoti kompetentam, ar plašu redzesloku, jo viņa darbs nesastāvēs no vizītēm vien,» skaidro I. Skujiņa, norādot, ka Eiropas lietu ministram būs jāpārstāv visas valsts nozares, tāpat arī jākoordinē iekšējie procesi. Jāpiebilst, ka šāds amats uz prezidentūras laiku vai pastāvīgi citās valstīs, kas iepriekšējos gados vadījušas darbu ES Padomē, tika izveidots. Kā atklāj K. Eihenbaums, organizējot prezidentūru, Latvija daudz konsultējusies ar kaimiņiem lietuviešiem, kas prezidējošās valsts funkcijas veica pērnā gada otrajā pusgadā: «Tāpat pieredzi smēlāmies no Dānijas, Somijas. Savukārt igauņi, kuru kārta pienāks pēc diviem gadiem, jau pērn pie mums atsūtīja cilvēku, kurš seko līdzi visām prezidentūras organizēšanas stadijām.»
K. Eihenbaums arī atgādina, ka mūsu valsts prezidentūrai ES Padomē būs divi smaguma centri - Latvijas pārstāvniecība Briselē un ĀM, kas darbosies koordinēti. Tieši ĀM ir pilnībā atbildīga par Latvijas prezidentūras organizēšanu, tāpēc 2012. gada sākumā šīs iestādes pakļautībā tika izveidots Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, kura galvenais pienākums bija sakārtot organizatorisko pusi - sākot no telpām, ēdināšanas un loģistikas, beidzot ar augsto viesu drošību.
Atbalstītājus vēl meklē
Izmaksas mērāmas astoņciparu skaitļos. Līdz šim divu gadu laikā jau iztērēti gandrīz septiņi miljoni eiro un lielākās izdevumu pozīcijas veido komandējumi, reprezentācija un materiāltehniskais nodrošinājums. Savukārt prezidentūras norises laikam - 2015. gadam budžetā atvēlēti vairāk nekā 34 miljoni eiro. To finansē Latvijas valsts, kas nodrošina personālu, pasākumu rīkošanu un kultūras programmu, savukārt ES Padome apmaksā sanāksmes Briselē un Luksemburgā. Atsevišķus pasākumus līdzfinansē arī EK. Lielas cerības joprojām tiek liktas uz privātiem atbalstītājiem, un sekretariāts aicina iesaistīties uzņēmējus, dāvinot savas preces vai pakalpojumus vai ziedojot naudu. Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone uzsver, ka tādējādi labdari var veicināt savu atpazīstamību, jo «2015. gada pirmās puses garumā Latvija būs Eiropas uzmanības centrā». Jau esot atsaucies kāds autodīleris, Latvijas prezidentūras pasākumu nodrošināšanai bez maksas piedāvājot 218 transportlīdzekļu.
Par centrālo prezidentūras pasākumu norises vietu Rīgā izraudzīta jaunuzceltā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, kas kļūs par vienu no Latvijas prezidentūras atpazīstamības simboliem. Savukārt EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele cer, ka pēc mūsu valsts prezidentūras Latvijas iedzīvotājiem būs labāka izpratne par iespējām ietekmēt ES likumdošanas procesu.