Tirgo ASV karavīrus
Virkne ietekmīgu republikāņu politiķu uzskata, ka Vašingtona ir pārkāpusi «svēto» principu - neiesaistīties nekādās sarunās ar teroristiem. Viņuprāt, ar Kataras starpniecību noslēgtā vienošanās ir radījusi bīstamu precedentu un var iedrošināt teroristus arī turpmāk sagrābt ASV karavīrus.
«ASV politika ir mainījusies. Tagad mēs slēdzam darījumus ar teroristiem. Man ir jautājums - vai tādējādi esam noteikuši cenu citiem ASV karavīriem?» jautā senators Teds Kruzs, ko uzskata par vienu no reālākajiem republikāņu kandidātiem 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. «Cik daudz karavīru ir zaudējuši dzīvību, lai notvertu šos piecus Taliban teroristus, kurus mēs nupat atbrīvojām? Mēs teroristiem esam pavēstījuši - ja sagūstat ASV karavīru, tad varat viņu notirgot par pieciem teroristiem.» T. Kruzs ir pārliecināts, ka B. Bergdālu vajadzēja atbrīvot ar militāriem līdzekļiem, raksta CBS News.
Citi baidās, ka pret B. Bergdālu apmainītie augsta ranga talibu kaujinieki, kuri Gvantanamo cietumā atradās kopš 2002. gada, nākotnē atkal varētu iesaistīties cīņā pret amerikāņiem. «Manuprāt, galvenais nezināmais ir - kas notiks ar šiem pieciem indivīdiem,» prāto nesen Latviju apmeklējušais ietekmīgais republikāņu senators Džons Makeins, kurš apgalvo, ka atbrīvotie talibi ir «bīstamākie no bīstamākajiem». «Ja viņi atgriežas cīņā, tad tiks apdraudēta daudzu amerikāņu dzīvība.»
Divi republikāņu kongresmeņi - Džims Inhofs un Baks Makkeons - apsūdz B. Obamu likumpārkāpumā, jo viņš, neinformējot Kongresu, atļāva talibu atbrīvošanu. Viņi apelē pie prezidenta pērn parakstītā likuma, kas nosaka, ka ASV valdībai, ja tā ir nolēmusi atbrīvot kādu Gvantanamo ieslodzīto, 30 dienu iepriekš par to ir jāpaziņo Kongresam.
Prezidenta administrācija republikāņu kritiku argumentējot, ka ir godprātīgi izpildījusi amerikāņu seno kara principu - nekad neatstāt karavīru kaujas laukā.
ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sūzena Raisa apgalvo, ka nedrīkstēja laist garām radušos iespēju atbrīvot vienīgo zināmo amerikāņu karagūstekni Afganistānā. Tā kā ASV valdībai bijušas bažas par B. Bergdāla veselības stāvokli, nolemts nebrīdināt Kongresu, jo karavīrs varēja neizdzīvot vēl 30 dienu.
Uzskata par dezertieri
Pēc B. Bergdāla atbrīvošanas sestdien pieci talibi no Gvantanamo bāzes Kubā tika nogādāti Katarā, kur viņiem būs jāpavada vismaz gads stingrā vietējo drošības iestāžu uzraudzībā. B. Obama esot saņēmis Kataras valdnieka solījumu «mazināt riskus», ko ASV nacionālajai drošībai varētu radīt šo personu atbrīvošana, S. Raisa sacīja telekanālam CNN.
Talibu atbrīvošana izraisījusi dažādu reakciju Afganistānā. Afgāņu valdība uzskata, ka ASV ir pārkāpušas starptautiskos likumus, nododot ieslodzītos trešajai valstij. Kabula aicinājusi ASV un Kataru atbrīvot terorismā aizdomās turētos.
Savukārt avoti Afganistānas izlūkdienestos uzskata, ka atbrīvotie kādudien noteikti atjaunos senās saites ar teroristiskajām organizācijām, radot draudus ne tikai Afganistānas, bet arī starptautiskajai drošībai, raksta Reuters.
Savienoto Valstu militārajās aprindās ar dalītām jūtām uzņemta B. Bergdāla atgriešanās brīvībā. Tam par iemeslu ir viņa mīklainie sagūstīšanas apstākļi, jo ir aizdomas, ka 2009. gada 30. jūnijā pazudušais karavīrs talibu nagos nenonāca kaujas operācijas laikā.
Pirms dažiem gadiem izdevumā Rolling Stone bija publicēts plašs materiāls, kurā vairāki B. Bergdāla dienesta biedri apgalvo, ka viņš ir patvaļīgi atstājis bāzi. Aizdomas pastiprina arī vīrieša vēstules vecākiem, kurās viņš kritizē ASV bruņotos spēkus un operāciju Afganistānā. Daudzi uzskata, ka pēc atgriešanās dzimtenē B. Bergdāls jātiesā par dezertēšanu.