LRA nepieciešamību pieteikt savu sarakstu Saeimas vēlēšanās savulaik skaidroja ar to, ka parlamentā neviens politiskais spēks nepārstāv reģionu intereses. Tāpēc gadiem bijušas pretrunas starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību, kas pērn pat atteicās parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību. Tas ir dokuments, kuru Ministru kabinets pievieno valsts budžeta projektam, iesniedzot to Saeimā.
Saeimā no Vienotības ievēlēts Valmieras mērs Inesis Boķis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, kuram ir 18 gadu ilga pašvaldību darba pieredze, un Preiļu novada priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Viņi pārstāv reģionālās partijas, ar kurām Vienotībai ir sadarbības līgumi. No ZZS mandātu ieguvis Smiltenes novada vadītājs Ainārs Mežulis, kurš īsi pirms vēlēšanām no Reģionu alianses, kas kopā ar Vidzemes partiju nodibināja Latvijas Reģionu apvienību, pārgāja uz ZZS. Taču arī LRA ieguva pārstāvniecību Saeimā, un viens no tās astoņiem mandātiem būs Skrundas novada priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai. Saeimā ir ievēlēti vēl vairāki novadu un pilsētu domju deputāti.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uz vietējai varai pozitīvajām pārmaiņām Saeimas sastāvā raugās ar piesardzību, jo vēl nav zināms, kāda ietekme katram no viņiem būs savā frakcijā un vai visi pārstāvēs koalīcijas partijas. «Es ceru, ka mūsu kolēģi ar savu pieredzi pasargās no nepārdomātu lēmumu pieņemšanas un piespiedīs paskatīties uz valsti kopumā,» sacīja A. Jaunsleinis. Viņš arī cer, ka Saeimā varētu mainīties pieeja attiecībās ar vietējo varu «no konfrontācijas uz konstruktīvām sarunām».
Sarunās ar pašvaldību vadītājiem bija jūtams, ka Valmieras mērs I. Boķis un J. Šulcs no Tukuma novada jau bija noskaņojušies šādām pārmaiņām savā dzīvē un padomājuši, kas varētu vadīt pašvaldību pēc viņu ievēlēšanas Saeimā. Par Valmieras mēru varētu izvirzīt tagadējo priekšsēdētāja vietnieku Jāni Baiku, kurš ir partijas Valmierai un Vidzemei priekšsēdētājs. Partijai Tukuma pilsētai un novadam domē ir 12 vietu, un tāpēc pēc J. Šulca ievēlēšanas Saeimā viņa vietā par domes priekšsēdētāju, visticamāk, kļūs viņa vietnieks Ēriks Laukmans, par ko partija vienojusies. Arī Smiltenes novada domi varētu vadīt tagadējais vietnieks Gints Kukainis, kurš pārstāv nevis mēra partiju, bet gan Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK. Vienošanās vēl nav panākta Preiļos, kur būs jāizvēlas starp trim iespējamajiem kandidātiem, taču A. Adamovičs neparedz nekādus negaidītus pavērsienus.
Atšķirībā no citām pašvaldībām Skrundas novadā vadības maiņu var censties izmantot arī opozīcija, atzina domes priekšsēdētāja N. Kleinberga, kura pašlaik atrodas ārvalstu komandējumā. Viņai ievēlēšana Saeimā bijusi negaidīta. «Es neticēju, ka mani ievēlēs, un tāpēc neesmu gatava nosaukt kādu uzvārdu. Taču es darīšu visu, lai Skrundā viss būtu labi, un manas mājas paliks Skrundā,» teica N. Kleinberga.
Kad pašvaldību vadītājiem Diena atgādināja viņu kolēģu agrāko pieredzi, jūtot diskomfortu, kad no pirmā cilvēka pašvaldībā ir jākļūst par ierindas deputātu, neviens no viņiem to neizjuta kā pamatu satraukumam. «Man pagāja trīs gadi, līdz Tautas partijā tiku līdz otrajai rindai, kad tevī jau sāk ieklausīties. Tā ir pilnīgi cita dzīve, kad vairs nevari tā kā pašvaldībā - izdomāt kādu ideju un to īstenot,» iepriekš bija atzinis bijušais Valmieras mērs Māris Kučinskis. Zināms arī, ka atsevišķi vietējie līderi mandātu cenšas izmantot, lai nodrošinātu savas pašvaldības attīstību. Piemēram, Līvāniem par savu attīstību ir jāpateicas deputātam Jānim Klaužam (ZZS).