Divas reģiona lielvaras - Ķīna un Indija - savtīgu interešu dēļ nevēlas pieslieties Rietumu nostājai, bet vēl viens smagsvars - Japāna - apliecinājis savu atbalstu sankcijām pret Krieviju.
Brīnās par Putina pateicību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā, televīzijas tiešraidē paziņojot par lēmumu anektēt Krimu, pateicās Ķīnai par sapratni jautājumā, kas Rietumu pasauli ir noskaņojis pret Maskavu.
V. Putina pateicība daudzos izraisīja neizpratni. Lai gan Pekina neatbalsta sankcijas pret Krieviju un skaļi nenosoda Maskavas rīcību, Ķīnas līderi arī nav aizstāvējuši Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Mēneša sākumā Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Pekina neatbalsta iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, un uzsvēra, ka «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību». Bet 15. martā Ķīna atturējās ANO Drošības padomes balsojumā par rezolūciju, kas neatzīst 16. martā notikušo Krimas referendumu par pievienošanos Krievijai.
«Ķīna neko neizdarīja, tikai atturējās no balsošanas pret Krieviju,» ziņoja Honkongas telekanāls Phoenix TV, kas ir draudzīgs komunistiskajam režīmam. «Putina pateicība apliecina, ka viņš ir ļoti izolēts un spiests pateikt Rietumiem, ka viņam ir ķīniešu atbalsts.»
Televīzija uzskata, ka Krievijas prezidenta atzinība drīzāk rada diskomfortu Pekinai, kas nevēlas izrādīt pat ne vismazāko atbalstu separātismam, ko var novērot atsevišķos reģionos Ķīnā.
Ķīna vēlas lētu gāzi
Noslēgumam tuvojas vairākus gadus ilgušās Maskavas un Pekinas sarunas par Krievijas dabasgāzes piegādi Ķīnai. Ļoti iespējams, ka Kremļa tik ļoti kārotais līgums tiks parakstīts jau maijā, kad V. Putinam paredzēta vizīte Ķīnā. Analītiķi prāto, ka Kremļa saimniekam līguma noslēgšana būtu lieliska iespēja parādīt, ka globālās varas centrs ir pārbīdījies uz Austrumiem un ka Krievijai Rietumi nemaz nav vajadzīgi.
«Jo sliktākas ir Krievijas attiecības ar Rietumiem, jo Krievija vēlēsies būt tuvāk Ķīnai. Ja Ķīna tevi atbalsta, neviens nevar teikt, ka esi izolēts,» uzskata Ķīnas eksperts Vasilijs Kašins no Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra, kas pēta Krievijas bruņojuma tirdzniecību un aizsardzības tendences.
Tomēr viss nav tik rožaini, jo Maskava ar Pekinu nespēj vienoties par gāzes cenu. Ķīna varētu izmantot Krievijas sliktās attiecības ar Rietumiem un iespējamās sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, lai panāktu sev vēlamākus nosacījumus. Avoti Krievijas gāzes nozarē ziņu aģentūrai Reuters apgalvo, ka Ķīna grib par gāzi maksāt mazāk nekā Eiropa.
Kremlis vilina japāņus
Uzrunā Kremlī V. Putins pateicās arī Indijai, kam esot «savaldīga un objektīva» nostāja Krimas jautājumā.
Deli atšķirībā no Pekinas atklāti iestājas pret sankcijām pret Krieviju. «Indija nekad nav atbalstījusi vienpusējas sankcijas pret kādu valsti, vai tā būtu Irāka vai Irāna. Tāpēc mēs arī neatbalstīsim jebkādus vienpusējus pasākumus, ko ierosina kāda valsts vai valstu grupa,» paziņojuši avoti Indijas valdībā.
Kaut arī Indijas premjerministrs Manmohans Sings iestājas par Ukrainas teritoriālo nedalāmību, viņa padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir atzinis, ka Krievijai ir «likumīgas intereses» Krimā.
Indiešiem ir svarīgas labas attiecības ar Maskavu, jo viņi no Krievijas importē 75% no valstij nepieciešamā bruņojuma.
Japāna ir vienīgā Āzijas lielvalsts, kas ir paziņojusi par gatavību ieviest sankcijas pret Krieviju, un varētu iesaldēt sarunas par bezvīzu režīmu un investīciju līgumu. Japānas premjerministrs Sindzo Abe, kurš cenšas uzlabot attiecības ar Krieviju, ir asi nosodījis Maskavas lēmumu anektēt Krimu.
Tomēr Kremlis nav metis plinti krūmos. Pagājušajā nedēļā Tokijā viesojās Krievijas naftas giganta Rosņeft prezidents Igors Sečins, kurš japāņu uzņēmumus aicināja sadarboties naftas un gāzes ieguves un pārstrādes projektos, kas nestu «simtiem miljonu dolāru» lielu peļņu.
Pēc 2011. gadā notikušās Fukušimas atomelektrostacijas avārijas Japāna meklē alternatīvus enerģijas avotus, kas aizstātu kodolenerģiju.